E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21747
Lasīšanai: 5 minūtes
1
3
1
3

Aizgādnība personas ar ierobežotu rīcībspēju interešu aizstāvībai

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
17. novembrī, 2020
Linda

Labdien! Vēlos noskaidrot, vai personu, kurai ar tiesas spriedumu psihiskas saslimšanas dēļ ir daļēji ierobežota rīcībspēja un iecelts aizgādnis, ir iespējams ievietot pansionātā vai pašvaldības sociālās aprūpes namā bez šīs personas, kuras rīcībspēja ir ierobežota, piekrišanas. T. i., vai to var izdarīt tikai ar aizgādņa piekrišanu? Persona jau kopš 1996. gada ir atzīta par rīcībnespējīgu un līdz pat brīdim, kad saskaņā ar likumu nācās pārskatīt personas rīcībspējas ierobežojuma apjomu, persona bija atzīta par pilnībā rīcībnespējīgu. Pēc rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanas tiesa nolēma personu atzīt par daļēji rīcībnespējīgu, pilnībā atņemot darījumspēju, bet neliedzot īstenot personiskās tiesības. Vienlaikus vēlos noskaidrot, vai dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs celt prasību tiesā pret daļēji rīcībnespējīgu personu par tās piespiedu izlikšanu no dzīvesvietas, ja šis cilvēks ar savu uzvedību negatīvi ietekmē cilvēka, ar kuru šī persona dzīvo kopā, veselības stāvokli, kā arī traucē dzīvokļa īpašniekam īstenot viņam piemītošās īpašuma tiesības. Daļēji rīcībnespējīgā persona nav un nekad nav bijusi šī dzīvokļa īpašnieks nedz pilnībā, nedz kādā daļā, bet ir tur deklarēta. Šī persona dzīvesvietā uzturas sakarā ar radniecību (tēva brālis). Nekādas mutiskas vai rakstiskas vienošanās par dzīvojamās platības lietošanu nav noslēgtas. Persona atsakās labprātīgi doties uz pansionātu. Paldies!

A
atbild:
30. novembrī, 2020
Lidija Dārziņa
LV portāls

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus, ko nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, ir tiesības saņemt pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis neapdraud apkārtējos, ja nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes centrā vai grupu mājā (dzīvoklī) noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu.

Civillikuma 356.1 pants noteic, ka persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, kā arī aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un tiesā saistībā ar tās rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām, strīdiem ar aizgādni un aizgādņa iecelšanu un atcelšanu. Rīcībspēju var ierobežot tikai noteiktās jomās, piemēram, par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt savu mantu, taču nevar ierobežot tiesības veidot ģimeni, pārvietoties, izvēlēties dzīvesvietu, meklēt palīdzību valsts un pašvaldību iestādēs u.c.

Jebkuru sociālo pakalpojumu piešķir tikai pēc personas vai tās likumiskā pārstāvja (aizgādņa) rakstiski izteiktas vēlmes tos saņemt. Taču nevienu cilvēku nevar ievietot sociālās aprūpes centrā pret viņa gribu. Personas ar ierobežotu rīcībspēju aizgādnim visos jautājumos ir jānoskaidro aizgādnībā esošās personas viedoklis par šīs personas vārdā veicamajām darbībām.

Iespējamie risinājumi konkrētajā situācijā vispirms jāpārrunā pašvaldības sociālajā dienestā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ievietošanu pansionātā pret paša cilvēka gribu, vērtējot visu apstākļu un situācijas kopumu, ir skatījusi to kā cilvēka brīvības ierobežošanu. ECT Latvijai savulaik piesprieda maksāt kompensāciju cilvēkam, kuram bija noteikta rīcībnespēja un iecelts aizgādnis, par to, ka viņš vairākus gadus pret savu gribu atradies valsts sociālās aprūpes centrā.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants paredz, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja:

  • tai pieder šis nekustamais īpašums;
  • attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums;
  • šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tātad ir svarīgi, kā īpašnieks ir ieguvis tiesības uz šo dzīvokļa īpašumu, kāds pamats ir bijis tajā deklarētās personas – tēva brāļa – iemitināšanai, kā arī pierādījumi, kas pamato izlikšanu.

Dzīvesvietas deklarēšanas likums noteic, ka atbilstoši tiesas noteiktajam rīcībspējas ierobežojuma apjomam personai ar ierobežotu rīcībspēju dzīvesvietu deklarē persona, kura saskaņā ar likumu vai bāriņtiesas lēmumu ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (likumiskais pārstāvis).

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 44 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas