Darba devējs nevar maksāt algu pašnodarbinātajam, tad tā ir fiktīvā pašnodarbinātība jeb šī statusa ļaunprātīga izmantošana. Dažādās valstīs ir atšķirīgs regulējums, lai nepieļautu faktisko darba attiecību aizstāšanu ar fiktīvu pašnodarbinātību.

Kā saimnieciskās darbības veicēji Valsts ieņēmumu dienestā var būt reģistrēti kā rezidenti, tā arī nerezidenti.

Personas rezidences statuss iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas nolūkā tiek noteikts, vērtējot, kur personai ir pastāvīgā dzīvesvieta un vitālo interešu centrs (valsts, ar kuru ir ciešākas ekonomiskās un personiskās saites). Proti, tā ir ne tikai tā valsts, kurā tiek strādāts algots darbs, veikti valsts sociālās apdrošināšanas obligātie maksājumi, bet vienlaikus tā ir valsts, kur atrodas, piemēram, personas ģimene, nekustamie īpašumi utt.

Katrā ES/EEZ dalībvalstī pastāv sava nacionālā sociālās drošības sistēma, kas nosaka sociālās apdrošināšanas iemaksas, pensijas un pabalstus. Vienlaikus sociālās drošības sistēmas tiek koordinētas ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumiem.

Sociālās apdrošināšanas jomā Eiropā ir piemērojama regula, kas nosaka valsti, kuras tiesību akti ir piemērojami, ja fiziskā persona ir nodarbināta vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienlaikus.

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām parasti tiek piemēroti tās dalībvalsts tiesību akti, kurā cilvēks veic savu darbu.

Ja persona uzsāk likumīgi strādāt kādā no ES dalībvalstīm, viņai ir tiesības iesaistīties šīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas vienmēr paliek tajā ES dalībvalstī, kur tās ir veiktas.

Strādājot dažādās ES dalībvalstīs vienlaikus, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic tikai vienā valstī. Vispārējs nosacījums ir tāds, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas jāmaksā tajā valstī, kurā persona veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā. Tomēr ir paredzēti izņēmumi no šī nosacījuma (piemēram, attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu; dažādu profesiju pārstāvjiem – jūrniekiem, ierēdņiem, lidojuma apkalpē nodarbinātajiem u.c.)

Lai novērstu sociālo drošības shēmu pārklāšanos un sarežģījumus, kas var rasties, reģistrējoties dažādu dalībvalstu sociālās drošības shēmās, personām, kas pārvietojas Eiropas Savienībā, ir jābūt sociāli apdrošinātām vienā dalībvalstī.

Valsts sociālās apdrošināšanas informatīvajā materiālā “Darbības veikšana divās vai vairāk ES dalībvalstīs vienlaicīgi vai pārmaiņus” paskaidrots: personai, kas parasti veic darbību pašnodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, ir jābūt sociāli apdrošinātai dzīvesvietas dalībvalstī, ja viņa būtisku savas darbības daļu veic šajā dalībvalstī vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas viņas darbības interešu centrs, ja viņa nedzīvo kādā no dalībvalstīm, kurā veic būtisku savas darbības daļu.

Kritēriji, lai noteiktu, vai pašnodarbināta persona veic būtiskas darbības daļu dalībvalstī:

• apgrozījums;
• darba laiks;
• sniegto pakalpojumu skaits un/vai atalgojums.

Ja persona neveic būtisku darbības daļu dzīvesvietas valstī, jānosaka pašnodarbinātas personas interešu centrs, izvērtējot kritērijus:

• vieta, kur atrodas šīs personas darbības pastāvīgā juridiskā adrese;
• veikto darbību parastais raksturs un ilgums;
• sniegto pakalpojumu skaits.

Tāpat arī jāizvērtē attiecīgās personas vēlmes saskaņā ar visiem apstākļiem u. c.

Sociālās drošības regulējums nav vienkāršs, un individuālā gadījumā par sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, konkretizējot informāciju par savu situāciju, jāuzzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.