Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Ko mums darīt šādā situācijā? Uz mūsu zemesgabala atrodas divdzīvokļu māja. Viens dzīvoklis ir mūsējais, otrs nav zināms, saimnieki jau vairāk par 20 gadiem nav parādījušies, un tā jau sen sabruka, palika tikai daļa no pamatiem. Mēs mēģinājām atrast saimniekus, bet, kad uzzinājām, mantinieks jau bija nomiris, un tā mājas daļa sadalījās viņa diviem dēliem: pa 1/4 katram. Dēli arī nomira: vienam it kā nav mantinieku, bet otram it kā ir. Uzzināt par saimniekiem neizdevās arī VZD, viņiem ir tikai veci pieraksti ar tiem mantiniekiem, kuri jau sen nomira. Arī ienest zemesgrāmata atteicās pēc mūsu daļas 2/4 mantošanas, jo vajag inventarizāciju. Inventarizāciju arī nav iespējams veikt bez visiem būvju īpašniekiem. Kā mums ierakstīt māju zemesgrāmatā?
Vispārējs princips ir tāds: ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši, tad manta piekrīt valstij. Tādēļ tūlītēja mājas ierakstīšana zemesgrāmatā uz kaimiņu vārda ir apšaubāma. Lai risinātu šādu jautājumu, primāri būtu jāsakārto īpašuma tiesību jautājums. Likums paredz, ka jebkura ieinteresētā persona, kurai droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi, var vērsties pie notāra, lai lūgtu mantojuma apsardzību. Notārs, saņēmis attiecīgo paziņojumu, gādās par mantojuma apsardzību un aicinās zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai. Tikai pēc tam, kad nekustamais īpašums tiks nostiprināts uz valsts vārda, būs iespējams Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā risināt jautājumu par ēkas daļas atpirkšanu.
Pamats: Civillikuma 416. pants, Notariāta likuma 290., 291., 659., 660. pants.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
