Izbeidzot darba attiecības, darba devējs, atbilstoši Darba likuma 78. pantam ir tiesīgs atprasījuma kārtībā no darbinieka prasīt atmaksāt tikai avansā izmaksāto atvaļinājuma naudu, ja daļa atvaļinājuma ir izņemta neproporcionāli nostrādātajam laikam.

Aprēķinot galīgo aprēķinu, darba devējs vadās no tā rīcībā esošās informācijas par izmantotajiem atvaļinājuma periodiem (rīkojumi par atvaļinājuma piešķiršanu, darbinieka individuālā uzskaites kartīte u. tml.) 

Atlaišanas pabalsta izmaksa ir saistīta ar uzteikuma pamatojumu.

Ja darba devējs saimniecisku apsvērumu pēc izlemj samazināt uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu, tad uzteikuma pamatojumā tiek norādīts pamatojums – Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punkts. Tādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 5 līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Covid-19 krīze nav šo saistību atcēlusi.

Jānorāda, ka darba attiecības var izbeigt ne tikai ar darba devēja uzteikumu, bet arī pusēm vienojoties jeb noslēdzot vienošanās līgumu Darba likuma 114. panta kārtībā. Tādā gadījumā atlaišanas pabalsta izmaksa nav obligāta.