E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21597
Lasīšanai: 5 minūtes
2
2

Nākamgad tiesībām uz mājokļa pabalstu būs citi nosacījumi

J
jautā:
06. novembrī, 2020
Edvīns

Labdien. Vai, rēķinot maznodrošinātā vai trūcīgā statusu, tiek ņemts vērā, ka cilvēkam nekāds īpašums nepieder un dzīvesvieta ir jāīrē? Vai varbūt eksistē (vai ir plānoti) kādi nodokļu atvieglojumi, par kuriem neko nezinu? Jo man dažbrīd rodas iespaids, ka esmu vienīgais tāds cilvēks pasaulē, jo kur tik skatos – tiek rēķināti visādi iztikas minimumi, “minimālie ienākumi vienai personai, lai atzītu par trūcīgu” utt., bet tie visi acīmredzami ir domāti cilvēkiem, kuri neizmet papildus 200 vai 250 par īres maksu katru mēnesi. Ja noskaitītu īri un komunālos, es būtu ja ne trūcīgs, tad maznodrošinātais pilnīgi noteikti, bet, cik saprotu, nevaru uz to pretendēt, jo neviens tādas detaļas neņem vērā. Esmu pašnodarbinātais (mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs), cik saprotu, no nākamgada vēl 170 eiro obligātā sociālā iemaksa? Ko darīt, ja pēc cipariem neskaitos maznodrošinātais, bet, ņemot vērā dzīvokļa īri, nevarēšu tādu summu fiziski samaksāt? Paldies.

A
atbild:
11. novembrī, 2020
Lidija Dārziņa
LV portāls

Daudziem cilvēkiem ienākumi ir pieticīgi un sevišķi apkures sezonā pēc tam, kad ir samaksāti komunālie maksājumi, pat ja dzīvo savā īpašumā – dzīvoklī, nekas daudz iztikšanai pāri nepaliek. Darbspējīgie cilvēki tāpēc meklē papildu iespējas nopelnīt, protams, ne jau visiem ir tādas iespējas.

Pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. To nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

Lai tiktu novērtēta ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, jāvēršas sociālajā dienestā ar rakstveida iesniegumu, jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija.

Pašreiz Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem vai personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu. Lai atzītu par trūcīgu, ienākums mēnesī nevar būt augstāks par 128,06 eiro mēnesī. Un, pamatojoties uz šādu ienākuma robežu, tiek noteikts GMI pabalsts (kas ir tikai 64 eiro).

Pašvaldības nosaka arī vēl vienu – maznodrošinātā statusu, kuram ienākumu līmenis ir augstāks. Tas pašreiz pašvaldībās atšķiras.

Saistošajos noteikumos pašvaldība arī paredz palīdzības apmēru. Tajā skaitā ir iespējams saņemt dzīvokļa pabalstu, ja mājokli īrē. Piemēram, Rīgā tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir personai, kura dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuras vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam nepārsniedz 400 eiro mēnesī. Dzīvokļa pabalstu piešķir dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

Taču pašreiz katrai pašvaldībai ir sava pieeja, kā tā sedz izdevumus par mājokli.

Nākamgad sociālo palīdzību (tajā skaitā dzīvokļa pabalstu) būs iespējams saņemt, ja ienākumi ir lielāki, jo tiks pārskatīti minimālo ienākumu sliekšņi:

  • GMI būs 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
  • trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

Paredzēts, ka tiks noteikti vienoti mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumi – vienoti kritēriji visām pašvaldībām, vienota pabalsta aprēķināšanas un izmaksas kārtība. Attiecīgie grozījumi likumos (tajā skaitā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”) vēl tiek izskatīti Saeimā.

Jā, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā būs daudzas izmaiņas. Arī šie grozījumi Saeimā vēl nav pieņemti. Taču turpinās diskusijas par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai rastu labāko risinājumu sociālo iemaksu veikšanai, kas maksātājam patiešām nodrošinātu sociālās garantijas.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU