Daudziem cilvēkiem ienākumi ir pieticīgi un sevišķi apkures sezonā pēc tam, kad ir samaksāti komunālie maksājumi, pat ja dzīvo savā īpašumā – dzīvoklī, nekas daudz iztikšanai pāri nepaliek. Darbspējīgie cilvēki tāpēc meklē papildu iespējas nopelnīt, protams, ne jau visiem ir tādas iespējas.

Pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. To nosaka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums.

Lai tiktu novērtēta ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam, jāvēršas sociālajā dienestā ar rakstveida iesniegumu, jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija.

Pašreiz Ministru kabineta noteikumi Nr. 299 par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem vai personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, un kārtību, kādā ģimene (persona) tiek atzīta par trūcīgu. Lai atzītu par trūcīgu, ienākums mēnesī nevar būt augstāks par 128,06 eiro mēnesī. Un, pamatojoties uz šādu ienākuma robežu, tiek noteikts GMI pabalsts (kas ir tikai 64 eiro).

Pašvaldības nosaka arī vēl vienu – maznodrošinātā statusu, kuram ienākumu līmenis ir augstāks. Tas pašreiz pašvaldībās atšķiras.

Saistošajos noteikumos pašvaldība arī paredz palīdzības apmēru. Tajā skaitā ir iespējams saņemt dzīvokļa pabalstu, ja mājokli īrē. Piemēram, Rīgā tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir personai, kura dzīvo atbilstoši iesniegumā norādītajai adresei un kuras vidējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro mēnesī, bet atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējam nepārsniedz 400 eiro mēnesī. Dzīvokļa pabalstu piešķir dzīvojamās telpas īres un/vai apsaimniekošanas maksas un/vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai.

Taču pašreiz katrai pašvaldībai ir sava pieeja, kā tā sedz izdevumus par mājokli.

Nākamgad sociālo palīdzību (tajā skaitā dzīvokļa pabalstu) būs iespējams saņemt, ja ienākumi ir lielāki, jo tiks pārskatīti minimālo ienākumu sliekšņi:

• GMI būs 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
• trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.

Paredzēts, ka tiks noteikti vienoti mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumi – vienoti kritēriji visām pašvaldībām, vienota pabalsta aprēķināšanas un izmaksas kārtība. Attiecīgie grozījumi likumos (tajā skaitā likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”) vēl tiek izskatīti Saeimā.

Jā, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā būs daudzas izmaiņas. Arī šie grozījumi Saeimā vēl nav pieņemti. Taču turpinās diskusijas par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai rastu labāko risinājumu sociālo iemaksu veikšanai, kas maksātājam patiešām nodrošinātu sociālās garantijas.