Fizisko personu personas datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, reglamentē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Attiecīgi katrā gadījumā datu apstrādei (ievākšanai, glabāšanai nodošanai utt.) ir nepieciešams datu apstrādes mērķis un tiesiskais pamats (regulas 6. pants), ievērojot datu apstrādes priekšnosacījumus (regulas 5. pants). Katrā gadījumā, kad jums tiek sniegts kāds pakalpojums (piem., telekomunikāciju, tīmekļa vietnes u. c.), tiek veikta jūsu personas datu apstrāde. Datu apstrādes pārzinis un/vai apstrādātājs visbiežāk izstrādā un publisko fizisko personu datu apstrādes nepieciešamības un tiesiskos pamatus (regulas 13. pantā izpratnē), informējot par to datu subjektu savā “privātuma politikā”.

Katrā gadījumā jums (kā datu subjektam) ir tiesības pieprasīt no datu apstrādes pārziņa informāciju, vai tiek veikta jūsu datu apstrāde, kam un kādi dati par jums ir tikuši izpausti (informācijas pieprasījums regulas 15. pantā noteiktajā tvērumā).

Jums ir patstāvīgi jāvēršas pie datu apstrādes pārziņiem ar šādu informācijas pieprasījumu (ņemot vērā katra pārziņa privātuma politikā noteikto).

Ja jūs konstatēsiet, ka jūsu personas dati ir izpausti (apstrādāti) nepamatoti vai jums netiek sniegta atbilde regulā noteiktajā termiņā, jums ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar motivētu iesniegumu par jūsu personas datu apstrādes pārkāpumu.

Ir noteiktas situācijas, kurās pārzinis nebūs tiesīgs izpaust informāciju, kam jūsu dati ir nodoti (piem., kompetento iestāžu pieprasījumi). Tāpat arī jānorāda, ka aizdomas par datu apstrādes pārkāpumu nerada regulas pārkāpumu un jūsu tiesību aizskārumu, tādēļ pirms vēršanās Datu valsts inspekcijā jums ir jārod pierādījumi par jūsu datu apstrādes pārkāpumiem, pēc kā jāpieprasa datu apstrādes pārzinim šādu apstrādi pārtraukt. Tikai pēc tam, kad jūsu pieprasījums netiek apmierināts (t. i., datu apstrāde faktiski tiek turpināta), jums ir jāvēršas Datu valsts inspekcijā ar motivētu iesniegumu.