Civillikuma 1893. pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Tātad, ja kreditors nebūs tiesā vērsies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, iestāsies noilguma termiņš. 

Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Tāpat paskaidrojam, ka izteikts atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, ierakstīta vēstule ar atgādinājumu par parādsaistībām).

Savukārt, ja kreditors ir vērsies tiesā un sprieduma izpilde ir nodota tiesu izpildītājam, šādam parādam noilguma faktiski nav. Proti, lieta pie tiesu izpildītāja var glabāties vairākus gadu desmitus un piedziņu var uzsākt tad, kad parādniekam ir pietiekami ienākumi.

Juridiski noilgums pastāv vēl vienā situācijā. Civillikuma 1895. pants noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Proti, lieta ir iesniegta tiesu izpildītājam, taču piedzinējs uz pieteikuma pamata to izņem ārā no piedziņas. Tiesu izpildītājs par to izpildu dokumentā izdara atzīmi. Ja šādā situācijā piedzinējs vairāk nekā 10 gadus pieteikumu atkārtoti tiesu izpildītājam uz piedziņu neiesniedz, arī tad konkrētajam parādam iestājas noilgums.

Komerclikuma 406. pants nosaka: “No komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.”

Attiecībā par procentu aprēķināšanu: vispirms kavējuma procentu aprēķināšanas kārtība un metodika ir jāskatās jūsu aizdevuma līgumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1763. pantu procentu pieaugums apstājas:

1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums ir sasniedzis kapitāla lielumu;

2) kad par parādnieka mantu atklāj konkursu.

Civillikuma 1716. panta normas nosaka: līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Ja lieta uz tiesas nolēmuma pamata nonāk pie zvērināta tiesu izpildītāja, tad parādniekam ir jāsedz arī sprieduma izpildes izdevumi.

Civilprocesa likuma 568. panta pirmā daļa nosaka: sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

Tiesu izpildītāja izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.

Saskaņā ar noteikumu 3. punktu katrā lietā ir jāmaksā fiksētā amata atlīdzības takse atkarībā no piedzenamās summas lieluma:

Saskaņā ar 5. punktu parādniekam ir jāmaksā procentuālā atlīdzība no piedzenamās summas:

5.1. līdz 4269 eiro – 15 procenti no faktiski atgūtās summas;

5.2. no 4270 līdz 14 229 eiro – 640,35 eiro plus 10 procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 4269 eiro;

5.3. no 14 230 līdz 142 287 eiro – 1636,35 eiro plus pieci procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 14 229 eiro;

5.4. no 142 288 līdz 711 436 eiro – 8039,25 eiro plus trīs procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 142 287 eiro;

5.5. no 711 437 līdz 1 422 872 eiro – 25 113,72 eiro plus divi procenti no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 711 436 eiro;

5.6. ja atgūtā summa pārsniedz 1 422 872 eiro – 39 342,44 eiro plus viens procents no faktiski atgūtās summas, kas pārsniedz 1 422 872 eiro.

Papildus parādniekam ir jāsedz tiešie izdevumi, kas parasti ir pasta izdevumi, un visa summa vēl tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.