Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lūdzu, palīdziet atrisināt situāciju: visu laiku dzīvoju denacionalizētā mājā, kuru pagājušogad pārdeva, sadalīja dzīvokļos un iztirgoja iepriekšējiem īrniekiem vai citiem. Pagalmā ir divstāvīgi šķūnīši, kuri atrodas uz kaimiņa zemes, par kuru maksājām nomas naudu. Tagad, kad izmainījās situācija (pēc īpašuma pārdošanas), zemes iznomātājs nomas līgumā iekļāvis arī pašus šķūnīšus (viņš skaidri zina, ka tas nav viņa īpašums), kuri it kā piederēja mūsu adresei. Jaunie apsaimniekotāji nezināja vai negribēja iedziļināties šajā situācijā. Izpētot dokumentus (zemes grāmatas, zemes dienesta plānus), izrādās, nevienai no abām adresēm šie šķūnīši nepieder, bet tie ir ar savu adresi. Šķūnīši ir ēka ar nenoskaidrotu piederību (būve bez subjekta). Vai blakus zemes īpašnieks, iekļaujot nomas līgumā arī šķūnīšus, ir veicis tīšu nelikumību? Kuri un kā tos šķūnīšus var iegūt: vai mūsu mājas dzīvokļu īpašnieki vai kaimiņš, kam pieder zeme, uz kuras atrodas šķūnīši, vai arī kāda persona no malas?
Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Līdz ar to tikai tā persona, kas ir attiecīgās mantas, tostarp arī nekustamā īpašuma, īpašnieks, ir tiesīga rīkoties ar savu īpašumu. Turklāt par nekustamā īpašuma īpašnieku saskaņā ar Civillikuma 994. pantu atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.
Bezsaimnieka manta atbilstoši Civillikuma 416. panta regulējumam ir piekritīga valstij. Attiecīgi tad valsts kā mantas, tostarp nekustamā īpašuma, īpašnieks ir tiesīga rīkoties ar šo mantu, arī to pārdot publiskajā izsolē, kurā var piedalīties jebkura persona.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
