Zemes nomas maksai pašreiz nav ierobežojuma procentos. Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu no 2019. gada 1. maija spēkā vairs nav likumu normas, kas piespiedu dalītā īpašuma gadījumā nosaka zemes nomas maksas augšējo robežu gadījumos, kad puses nevar par maksu vienoties. Ja abas puses (zemes īpašnieks un zemes lietotāji, dzīvokļu īpašnieki) nevar vienoties, strīdu izšķir tiesa, līdzīgi kā iepriekš.

Tas nenozīmē, ka viena puse (zemes īpašnieks) var prasīt nepamatoti augstu zemes nomas maksājumu vai otra puse (daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki) – maksāt nesamērīgi pieticīgi vai nemaksāt vispār. Civillikuma 2120. pants noteic, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc.

Kārtība (un izņēmumi), kādā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunoja zemes īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu ierīcības projektos, tika noteikta likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, tostarp paredzot kompensāciju – valsts un pašvaldības garantētu atlīdzība naudā vai vērtspapīros par bijušajam zemes īpašniekam neatdoto zemi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.

Ja īpašnieks negrib saglabāt savas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tad tas ir jāatsavina (jāpārdod, jāsamaina, jāuzdāvina) citai personai, tostarp valstij vai pašvaldībai, ja tā vēlas iegūt konkrēto īpašumu.

Valsts pārvalda tikai tos nekustamos īpašumus, kas ir nepieciešami tās funkciju veikšanai. Tādējādi nekustamā īpašumu no privātpersonas valsts iegādātos tikai izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar valsts funkciju nodrošināšanu, piemēram, vides aizsardzības vai valsts drošības jomā.

Īpašnieks ir tiesīgs vērsties pašvaldībā ar priekšlikumu izvērtēt nekustamā īpašuma atsavināšanas iespēju un nosacījumus.

Par autostāvvietas ierīkošanas iespējām konkrētajā adresē jāuzzina Rīgas pilsētas būvvaldē.

Funkcionāli nepieciešamais (piesaistītais) zemes gabals atrodas dzīvojamās mājas īpašnieku likumīgā lietošanā, un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības netraucēti lietot dzīvojamās mājas funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu. Savukārt zemes īpašnieks nevar aizliegt dzīvojamas mājas dzīvokļu īpašniekiem šo teritoriju lietot – neatkarīgi no tā, vai starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem ir vai nav noslēgts zemes nomas līgums.

Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” 3. punktā noteikts, ka funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.

Dzīvojamai mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un platība ir saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokli, gan zemes īpašniekam. Zemes īpašnieks nevar rīkoties ar zemes gabalu, aizskarot dzīvokļu īpašnieku lietošanas tiesības.

Tā kā jums situācijā ar zemes īpašumu ir daudz jautājumu, ieteicams konsultēties ar juristu.