Darba likuma 152. pants paredz, ka darba devējs piešķir darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par faktiski nostrādāto laiku. Laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, ieskaita arī slimības laiku, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, īslaicīgas prombūtnes laiku, darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Šajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.

Pamatojums tam ir gluži vienkāršs: darbinieks par vienu un to pašu periodu nevar izmantot divus dažādus apmaksātus atvaļinājumus.

Tātad faktiski par maternitātes (pirmsdzemdību un dzemdību) atvaļinājuma laiku, ko piešķir uz slimības lapas B pamata, slimības pabalstu apmaksā valsts. Pamatojoties uz Darba likuma 154. panta ceturto daļu, darba devējam šis periods nav jāapmaksā un tā sauktā dekrēta atvaļinājuma laikā netiek uzkrātas jaunas ikgadējā atvaļinājuma dienas.

Ja, piemēram, jums pienākas 112 dekrēta atvaļinājuma dienas un 6 neizmantotas ikgadējā atvaļinājuma dienas, jūs tās varat izmantot pilnā apmērā. Ja vēlēsities izmantot kādas atvaļinājuma dienas avansā, bet pēc BKA darbā vairs neatgriezīsities, darba devējam saskaņā ar Darba likuma 78. pantu būs tiesības atprasīt par avansā izmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksāto atvaļinājuma naudu: tā ir norādīts jaunākajos Darba likuma komentāros.