Labdien! Man ir 3. arodslimību grupa un 2. invaliditātes grupas slimība. Piecus gadus man maksāja par abām grupām, jo tās ir dažādas. 3. arodslimību grupa ir apdrošināšanas atlīdzība par darbspēju zudumu 78% apmērā, nevis divas pensiju grupas, ko tagad vairs negrib maksāt, jo 2. grupa man piešķirta līdz mūža galam (60–79% darbspēju zudums). Man ir vairāk nekā 30 gadu darba stāžs, godīgi maksāti nodokļi valstij. Kāpēc man atlikusī dzīve būs jādzīvo nabadzībā? Nevarēšu vairs apmeklēt masāžas, un būs jādomā, kuras zāles dzert un ko ēst. Vai tas ir taisnīgi?
Ja vienlaikus ir tiesības uz invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai iegūto arodslimību, tiek piešķirts viens pakalpojums – personai izdevīgākais.
Likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14. panta 8. daļa no šā gada nosaka: apdrošinātajai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu vai atlīdzību par apgādnieka zaudējumu un invaliditātes pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, piešķir vienu no šiem pakalpojumiem, ņemot vērā personas izvēli.
Likuma grozījumu anotācijā šīs normas pamatojumā norādīts: sociālās apdrošināšanas sistēmā pastāv princips, ka personai negūtos darba ienākumus neatlīdzina vairākkārt. Tādējādi, ja personai sociālās apdrošināšanas riski sakrīt, tad, ņemot vērā, ka zaudēto darba ienākumu atvietojums jau tiek kompensēts ar vienu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, nav pamata no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem to kompensēt vēlreiz. Tādā gadījumā jādod iespēja izvēlēties personai izdevīgāko pakalpojuma veidu. Līdzīgas normas, kas izslēdz iespēju saņemt vairākus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus vienlaikus, ir iekļautas arī citos sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošos likumos. Normatīvie akti noteic, ka persona vienlaikus nevar saņemt slimības pabalstu un bezdarbnieka pabalstu vai bezdarbnieka pabalstu un vecuma pensiju, tāpat personai vienlaikus neizmaksā invaliditātes pensiju un vecuma pensiju.
Arī Satversmes tiesa ar 2010. gada 29. oktobra spriedumu lietā Nr. 2010-17-01, izskatot atlīdzības par darbspēju zaudējumu un vecuma pensijas vienlaicīgu saņemšanu, atzinusi, ka likuma 20. panta devītā daļa atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam. Minētajā spriedumā ir norādīts, ka “Satversmes 109. pants neparedz personai tiesības prasīt, lai tās negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, tiktu kompensēti vēlreiz – arī sakarā ar otru sociālo risku.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!