E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21378
Lasīšanai: 4 minūtes

Dāvinājuma īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

J
jautā:
08. oktobrī, 2020
Ingus

Labdien! Runa ir par dāvinājuma līgumu. Vecmāmiņa savu zemi (nekustamo īpašumu) ar dāvinājuma līgumu ir dāvinājusi savam mazdēlam. Mazdēls vēl nav veicis īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. 1) Kas notiek ar vecmāmiņas zemi pēc viņas nāves, ņemot vērā, ka mazdēls vēl nav veicis īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā? 2) Ņemot vērā iepriekš minēto, vai vecmāmiņas meita manto zemi kā viņas vienīgais bērns? 3) Cik ilgi var būt spēkā dāvinājuma līgums bez īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā?

A
atbild:
20. novembrī, 2020
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Agnese Stalberte Švarca, zvērināta notāre

Vecmāmiņa un mazdēls, noslēdzot dāvinājuma līgumu, ir uzņēmušies saistības, kuras starp viņiem ir spēkā no darījuma noslēgšanas brīža. Taču, lai darījums iegūtu spēku attiecībā pret trešajām personām, tas ir jāreģistrē zemesgrāmatā. Par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstama persona, kura īpašuma tiesība ir nostiprināta zemesgrāmatā.

Normatīvie akti neparedz konkrētu termiņu, kādā nekustamā īpašuma ieguvējam ir jāreģistrē savas īpašuma tiesības. Taču, lai novērstu nenoteiktību, Civillikums paredz noilgumu – 10 gadi, proti, tas ir termiņš, kādā jāreģistrē savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Mantojuma masā ietilpst viss, ka mirušajam piederēja vai uz ko viņam bija tiesības viņa nāves laikā, proti, kustama, nekustama manta, tiesības un saistības.

Kārtojot mantojuma lietu, potenciālie mantinieki paši norāda mantojuma masas sastāvu. Zvērināts notārs nemeklē informāciju, kas mantojuma atstājējam ir piederējis.  Notārs nevar zināt par to, ka par kādu no īpašumiem mantojuma atstājējs ir noslēdzis dāvinājuma vai jebkāda cita veida līgumu, ja īpašuma ieguvējs to nav reģistrējis zemesgrāmatā. Tādējādi var rasties situācija, kad mantojuma masā tiek iekļauts īpašums, par kuru mantojuma atstājējs jau ir noslēdzis atsavināšanas līgumu.

Mantojot pēc likuma, mantinieki ir laulātais, radinieki un adoptētie. Radinieku mantošanas kārtību nosaka likumisko mantinieku šķiras. Izšķir četras likumisko mantinieku šķiras:

  • Pēc pakāpes tuvākie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem nav citu lejupējo, kuriem būtu tiesības mantot (par lejupējiem uzskatāmi bērni, mazbērni, mazmazbērni);
  • Pēc pakāpes tuvākie mantojuma atstājēja augšupējie, īstie brāļi un māsas, un pirms mantojuma atstājēja mirušo brāļu un māsu bērni (par augšupējiem uzskatāmi vecāki, vecvecāki);
  • Mantojuma atstājēja pusbrāļi, pusmāsas un pirms mantojuma atstājēja mirušo pusbrāļu, pusmāsu bērni;
  • Pēc pakāpes tuvākie sānu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Jūsu minētajā situācijā, ja vecmāmiņai nav palicis pārdzīvojušais laulātais un meita ir vienīgais vecmāmiņas bērns, un ja citu bērnu vecmāmiņai nav bijis, meita ir tuvākā likumiskā mantiniece. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU