Ja neesat bijuši precējušies un ja sieva nav pirms nāves sastādījusi pēdējās gribas rīkojumu, ar kuru paredzējusi īpašumu atstāt jums mantojumā, tad diemžēl jūs neesat viņas mantinieks.

Atbilstoši Civillikuma 389. panta noteikumiem aicinājums mantot iestājas, mantojumam atklājoties, un aicinājuma pamati ir mantojuma atstājēja tiesīgi izteikta griba vai likums. Tas nozīmē, ka, nepastāvot pēdējās gribas rīkojumam, mantošana notiek saskaņā ar likumu. Civillikuma 391. pantā noteikts, ka pēc likuma aicināti mantot laulātais, radinieki un adoptētie. Apstāklis, ka gandrīz 30 gadus dzīvojāt vienā mājā un jums ir kopīgs bērns, nepadara jūs par laulātajiem: atbilstoši Civillikuma 60. pantam laulāšanu var veikt tikai dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai Civillikuma 51. pantā uzskaitīto konfesiju garīdznieks.

Jautājumā aprakstītajā situācijā ir vēl viena problēma: mantojums ir atklājies apmēram pirms 3 gadiem. Atbilstoši Civillikuma 693. panta noteikumiem, ja mantojuma atstājējs nav noteicis termiņu mantojuma pieņemšanai, tad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā. Savukārt, ja likumiskais mantinieks palaiž garām viena gada termiņu un noteikti neizsaka savu gribu, tad tiek atzīts, ka persona ir atteikusies no mantojuma. Līdz ar to, visticamāk, uz mantojumu nevarēs pieteikties arī neviens radinieks.