Iepazinos ar metodisko materiālu par dzīvokļa izīrēšanu, un radās jautājumi. 1. daļas 5. p. – ko saprot ar nebūtiskiem izdevumiem? Vai tad, ja izīrētājs pats apmaksā komunālos un apsaimniekošanas maksājumus, nekustamā īpašuma nodokli u. c., viņš var nereģistrēties kā saimnieciskās darbībās veicējs (SDV)? Vai es pareizi saprotu, ka būtiskākā atšķirība ir tāda, ka SDV var izdevumos ieskaitīt nolietojumu, bet maksā vismaz 20% nodokli, savukārt persona, kas neveic saimniecisko darbību, nedrīkst izdevumos ieskaitīt nolietojumu un maksā tikai 10% nodokli? Kā un kas nosaka dzīvokļa atlikušo vērtību, no kuras aprēķināms nolietojums? Vai nolietojuma apjoms katru gadu samazinās, jo jāizmanto “atlikusī” vērtība? Piemēram, 1. gadā 20% no 20,000 = 4,000; 2. gadā 20% no 16,000 (20,000 – 4,000) = 3,200 utt.? 10.5. – kādi normatīvie akti nosaka veidu, kā jānoformē izdevumus apliecinošie dokumenti? 10.6.3. – kāpēc būtu izdevīgi izmantot 2) metodi, ja, to piemērojot, tiek aprēķināts mazāks nolietojums un līdz ar to augstāks nodoklis? VID skaidro: “Ja saņem dāvanu no personas, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, vai no komersanta, tad no saņemtās summas ir aprēķināms un maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Šajā gadījumā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākuma izmaksas brīdī ietur ienākuma izmaksātājs.” Tātad dēlam, kas reģistrējies kā SDV, par dāvanu mātei ir jāmaksā IIN?
Jēdziens “būtisks” ir sastopams ne tikai nodokļu, bet arī citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos, piemēram, Civillikumā, Darba likumā, Komerclikumā, Administratīvā procesa likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.
Kas attiecas uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā paredzēto iespēju izvēlēties 10% likmi, ja izīrētājam ir nebūtiski saimnieciskās darbības izdevumi, runa nav par to, kāda summa ir būtiska vienam vai otram cilvēkam, bet gan par likumā iekļautu kritēriju, saskaņā ar kuru var izvēlēties vienkāršu nodokļa maksāšanas režīmu, tas ir, nereģistrējot saimniecisko darbību.
Jo 11. pants (“No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana”) arī nosaka: “Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.”
Taču, maksājot 10% likmi, atskaitīt no apliekamā ienākuma (īres ieņēmumiem) var tikai nekustamā īpašuma nodokli. Tas likumā ir pateikts nepārprotami. Dzīvokļa izīrētāja vai iznomātāja (dzīvokļa īpašnieka) maksājumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu), nevar atskaitīt no apliekamā ienākuma kā saimnieciskās darbības izdevumus.
Ja vēlas nopūlēties ar sarežģītāku grāmatvedību un rēķināšanu, nav liegts izvēlēties IIN pilno likmi.
Fiziskajai personai, kura izīrē vai iznomā dzīvokli un ir reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ir pienākums kārtot grāmatvedību, kurā uzskatāmi atspoguļo visus saimnieciskos darījumus. Tas ir paskaidrots VID metodiskajā materiālā “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem”.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 188 nosaka kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.
Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā kopā “Pirmie soļi nekustamā īpašuma izīrētājam” ir arī norādīts: “Jebkuram saimnieciskās darbības veicējam neatkarīgi no izvēlētā nodokļa maksāšanas režīma saziņai ar VID jāizmanto VID elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). Jautājumus, iesniegumus un pieprasījumus nodokļu maksātāji aicināti nosūtīt mums elektroniski, izmantojot EDS.”
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
