E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21279
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Mikrouzņēmuma tiesības slēgt uzņēmuma līgumu ar fizisku personu

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
02. oktobrī, 2020
Ilze

Labdien! Vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs (SIA) drīkst slēgt uzņēmuma līgumu ar fizisku personu (konkrēta darba/projekta veikšanai)?

A
atbild:
06. novembrī, 2020
Gatis Graustiņš
juriskonsults

No civiltiesisko attiecību viedokļa mikrouzņēmums neatkarīgi no tā, kāda juridiskā forma ir mikrouzņēmumam, ir tiesībspējīgs civiltiesību subjekts un drīkst noslēgt jebkādus tiesiskus darījumus, tostarp uzņēmuma līgumus, ar jebkuru citu civiltiesību subjektu, arī fizisku personu.

Tomēr nav grūti nojaust, ka kāds varētu vēlēties noslēgt vairākus uzņēmuma līgumus ar fizisku personu, lai apietu Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta pirmā punkta c apakšpunktā noteikto darbinieku skaita un citus ierobežojumus. Tāpēc, neraugoties uz līguma nosaukumu, ir pēc būtības jānošķir fiktīvs līgums, uz kura pamata mikrouzņēmuma faktiski darbinieki tiek nodarbināti, noslēdzot uzņēmuma līgumu, no faktiska darba līguma.

Uzņēmuma un darba līguma nošķiršana ir bijis daudzu tiesvedību pamatā. Kā piemēru citēju secinājumus, kuri iekļauti Administratīvās rajona tiesas 2013. gada 27. marta spriedumā lietā Nr. 142224612: “Saskaņā ar Darba likuma 28. panta otro daļu ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Savukārt Civillikuma 2212. pants noteic, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Tātad darba līguma pazīme, kas atšķir to no citiem līgumiem par darba veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu (piemēram, uzņēmuma līgums), ir tā, ka persona uzņemas par atlīdzību veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Līdzīgs secinājums ir pausts arī juridiskajā literatūrā: “Uzņēmuma līguma slēgšanas mērķis ir konkrēta darba rezultāta radīšana un nodošana pasūtītājam. (..) darba līgumā, atšķirībā no uzņēmuma līguma, darbiniekam ir jāievēro darba devēja noteiktais darba laiks, darbavietā noteiktā iekšējā kārtība un darba devēja norādījumi, kas var būtiski mainīt veicamā darba raksturu, piemēram, pārceļot darbinieku no viena veida izstrādājumu izgatavošanas uz cita veida izstrādājumu ražošanu (..) parasti darba līgumā veicamais darbs ir noteikts daudz vispārīgāk un pieļauj izmaiņas pēc darba devēja gribas.” (Civillikuma komentāri. Saistību tiesības prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, Rīga: Mans īpašums, 2000, 524. lpp). Turpat ir dots skaidrojums līguma priekšmetam uzņēmuma līguma gadījumā (sk. turpat, 525. lpp.).”

Uzņēmuma līguma gadījumā darbaspēka ir nodokļi ir mazāki nekā darba līguma gadījumā. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests, konstatējot, ka darbinieki faktiski tikuši nodarbināti uz darba tiesisko attiecību pamata, gan piemēros sodu, gan uzliks pienākumu samaksāt nenomaksātos nodokļus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas