Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvokļu īpašniekiem, kas pēc būtības ir mājsaimniecības, daudzdzīvokļu mājā ir kopīpašums: gāzes katls, kas novietots kopīpašuma telpā un kas silda ūdeni un nodrošina dzīvokļu apsildi. Līgumu par dabasgāzes pirkumu slēdz apsaimniekotājs, juridiska persona, kurai ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarojums (apsaimniekošanas līgums) slēgt šādu līgumu (par īpašnieku līdzekļiem) īpašnieku interesēs. Ne Ekonomikas ministrija (EM), ne “Gaso” neatzīst, ka dabasgāzes patērētājs ir mājsaimniecības, kuras dabasgāzi lieto savām vajadzībām. Motivācija: pirkuma līgumu slēdz juridiska persona, un ir viens uzskaites dabasgāzes skaitītājs. Vai kāds no dzīvokļu īpašniekiem vienpersoniski var vērsties administratīvajā tiesā, vai tas jādara apsaimniekotājam, lai apstrīdētu “Gaso” lēmumu un EM (kā šīs jomas likumu izstrādātājas) sniegto skaidrojumu? Iesniedzu šādu skaidrojumu. Uz manu jautājumu netika atbildēts pēc būtības. Atbilde Nr. 20998. Jautājums bija: kas mēs, lietotāji, esam? EM ir sniegusi divas pretējas atbildes. Ja lietotājs ir mājsaimniecība, tad uzskaites skaitītāju par saviem līdzekļiem verificē “Gaso” (ja vajag, tad uzstāda jaunu). Ja gala patērētājs ir juridiska persona, tad to dara pats patērētājs. Šāda problēma ir visās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās, kurām ir savs gāzes katls. Arī regulators nav palīdzējis atrisināt šo jautājumu, jo EM par MK Dabasgāzes piegādes noteikumiem ir sniegusi katram savu skaidrojumu, man – vienu, regulatoram – citu. Kas paliek – tiesvedība? Jautājums bija, kā to risināt. Vai viens no kopīpašniekiem var vērsties administratīvajā tiesā, vai arī vajag 50%+1 kopīpašnieku pilnvarojumu? Pret ko celt prasību: EM, “Gaso” vai regulatoru? Ja nepieciešams, varu nosūtīt visu saraksti: ar EM un regulatoru.
Kā tas jau pamatoti tika norādīts Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas atbildē Nr. 20998, līgums un tā slēgšana (vai atteikšanās to slēgt) ir civiltiesisks strīds, līdz ar to lietā pirmšķietami nav pamata iesniegt prasību administratīvajā tiesā. Kā jūs to norādījāt jautājumā, līgums tika noslēgts ar juridisku personu (apsaimniekotāju). Saskaņā ar Enerģētikas likuma 1. pantu enerģijas lietotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas no energoapgādes komersantiem pērk un savām vajadzībām patērē konkrētā veida enerģiju vai kurināmo vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā, savukārt galalietotājs ir enerģijas lietotājs, kurš pērk enerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam). Attiecīgi no situācijas apraksta secināms, ka apsaimniekotājs, iepērkot dabasgāzi, izmanto to siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) ražošanai un piegādāšanai galalietotājam. Ja katrai mājsaimniecībai būtu noslēgts atsevišķs līgums par dabasgāzes piegādi, tad šāda majsaimniecība (dzīvokļa īpašnieks) ir atzīstama par galalietotāju.
Kā tas izriet no jautājuma, jūs jau esat saņēmusi atteikumus atzīt apsaimniekotāju par galalietotāju (ar atbilstošu motivāciju). LV portāla redakcijai nav zināms nedz “Gaso”, nedz EM viedoklis minētajā lietā.
Ņemot vērā minēto, rekomendējam jums vērsties pie jurista vai zvērināta advokāta visu lietas materiālu detalizētai izpētei un viedokļa sniegšanai.
Ja lietā izlemsiet celt prasību tiesā kā dzīvokļu īpašnieku kopība, tad šāda lēmuma īstenošanai nepieciešami 50%+1 (kvorums), kā arī attiecīgs pilnvarojums (dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā vai citā tiesību aktā) pieteikuma sagatavošanai, parakstīšanai, pārstāvībai tiesā u. c. procesuālo darbību veikšanai Civilprocesa likuma izpratnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
