Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma (turpmāk – likums) 10. panta pirmās daļas 2. punktu bezdarbnieka statusu var iegūt persona, kura nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”). Ja persona bezdarbnieka statusu ieguva līdz 2020. gada 18. aprīlim, tad personai ir tiesības gūt ienākumus kā pašnodarbinātajai personai, ja ienākumi nesasniedz 430,00 eiro.

Vienlaikus skaidrojam, ka 2020. gada 18. aprīlī stājies spēkā likuma pārejas noteikumu 23.2. punkts, saskaņā ar kuru tiesības uz bezdarbnieka statusu līdz 2020. gada 31. decembrim ir personai, kura zaudējusi darba ņēmēja statusu un šā statusa zaudēšanas dienā ir pašnodarbinātais (izņemot fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu), kurš negūst ienākumu (tostarp pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas). Vērtējot pašnodarbinātās personas tiesības uz bezdarbnieka statusu, tiek ņemta vērā darba ņēmēja statusa zaudēšanas diena, proti, vai statuss zaudēts pirms vai pēc 2020. gada 18. aprīļa:

• ja statuss zaudēts pirms 2020. gada 18. aprīļa, tad personai ir tiesības gūt ienākumus kā pašnodarbinātajai personai, bet ienākumi nevar pārsniegt 430,00 eiro;
• ja statuss zaudēts 2020. gada 18. aprīlī vai vēlāk, tad tiek ņemts vērā tas, vai personai statusa zaudēšanas dienā bija arī pašnodarbinātās personas statuss. Ja vienlaikus nebija divu statusu (darba ņēmēja un pašnodarbinātā), tad personai ir tiesības gūt ienākumus kā pašnodarbinātajai personai, bet ienākumi nedrīkst sasniegt 430,00 eiro.

Papildus informējam, ka saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 24. punktu līdz 2020. gada 31. decembrim persona nezaudē bezdarbnieka statusu, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss divreiz 12 mēnešu periodā iegūts uz laiku, kas kopā nepārsniedz 120 dienas.