Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Paldies par atbildi (jautājums Nr. 21111), kura diemžēl mani sarūgtināja – jo atbildes jau faktiski nav. “Iespējams”, “situācija nav viennozīmīga” nav atbilde. 1. “Nesamaksājot daļu no rēķina, lasītājam izveidosies parāds par konkrētajā rēķinā norādītajiem pakalpojumiem” – es runāju tikai par to rēķina daļu, kas attiecas uz apsaimniekošanas apmaksu. Vai mājas infrastruktūras (stāvvada atzars) uzturēšana un tās bojājumu radīto seku likvidēšana neattiecas uz apsaimniekošanu? 2. Ja ir šaubas, vai konkrētā kanalizācijas sistēmas daļa attiecas uz mājas kopīgo infrastruktūru, kurš to var pateikt? 3. Ja ir šaubas, vai griestu bojājumi radušies tieši stāvvada bojājumu dēļ, kurš to var apstiprināt? 4. No manas vēstules skaidri izriet, ka ne apsaimniekotāja ieceltais mājas pārvaldnieks, ne augšējā dzīvokļa īpašniece neizrāda vēlēšanos bojātos griestus remontēt vai apmaksāt to remontu, tāpēc atbilde šajā kontekstā skan vismaz dīvaini (“ieteiktu pārrunāt .. vienoties”). 5. Vēlreiz – ja es šo naudu ieturu no apsaimniekošanas rēķinu apmaksas, kā man juridiski korekti to izdarīt? P. S. Neizmantoju iespēju komentēt atbildi publiski, es tiešām vēlos nevis kritizēt LV portālu par nevarīgo “atbildi”, bet gan sagaidīt jurista padomu pēc būtības. P. P. S. Paldies par iespēju uzdot jautājumus un cerību saņemt juridisku konsultāciju!
Saskaņā ar jūsu uzdoto jautājumu e-konsultācijā Nr. 21111 sniedzam jums šādu situācijas skaidrojumu.
E-konsultācijā Nr. 21111 jūs uzdevāt jautājumu: “Ja es griestu remontu, nesagaidot to no mājas pārvaldnieka, veicu par saviem līdzekļiem, vai varu tos atgūt, ieturot (nesamaksājot) ikmēneša rēķinā iekļauto apsaimniekošanas naudu?” LV portāla redakcija sniedza jums atbildi, kuru sagatavoja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija. Atbildē norādīts, ka naudas līdzekļu “ieturēšanu” patvaļīgi jūs izdarīt nevarat. Atbilde pēc būtības tika sniegta, taču tā jūs neapmierināja.
Sniedzam jums juridisko pamatojumu atbildei – Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tas nozīmē: ja jums ir noslēgts apsaimniekošanas (dzīvojamās mājas pārvaldīšanas) līgums, ar kuru apsaimniekotājam ir uzdots īstenot ēkas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta tvērumā, tad maksa par apsaimniekošanu ietver šo funkciju nodrošināšanu un vienpersoniska “atteikšanās” līgumsaistību izpildē radīs apsaimniekotājam tiesisku pamatu vērsties pret jums ar parādu piedziņas procesu. Ja jums ir nodarīti zaudējumi, kas cēloņsakarīgi ir izveidojušies nekvalitatīvu apsaimniekošanas darbību dēļ, tad jums ir tiesības vērsties pret apsaimniekotāju ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums izriet no Civillikuma ceturtās daļas “Saistību tiesības” 1779. panta. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta 2. daļas d) punktu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir šādas: dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.
Dzīvojamās mājas apsekošanu un tehniskās apkopes kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumi Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”. Saskaņā ar šo noteikumu 3. 1 pantu dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt vizuālo apskati, tad minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.
Tādējādi, lai konstatētu mājas apsaimniekotāja atbildību, jūsu situācijā ir jāvērtē, vai apsaimniekotājs (pārvaldnieks) ir veicis minētās apsekošanas darbības un kāds ir šo apsekošanas darbību rezultāts. Ja šādas darbības nav veiktas, tad par noplūdes radītajiem zaudējumiem atbildīgs ir apsaimniekotājs (pārvaldnieks).
Lai pierādītu cēloņsakarību starp noplūdes faktu un zaudējumiem, kas radušies noplūdes dēļ, rekomendējam jums piesaistīt neatkarīgu būvekspertu unkopā ar apsaimniekotāju (pārvaldnieku) veikt ekspertīzi. Eksperta slēdziens būs arī pierādījums tiesā, ja iesniegsiet prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Ekspertu saraksts peejams Būvniecības informācijas sistēmas mājaslapā.
E-konsultācijā Nr. 21111 jūs uzdevāt jautājumu: “Vai mājas infrastruktūras (stāvvada atzars) uzturēšana un tās bojājumu radīto seku likvidēšana neattiecas uz apsaimniekošanu?” Mājas koplietošanas inženiertehniskās komunikācijas, kas nav attiecīgā dzīvokļa īpašuma atsevišķais īpašums, ir uzskatāms par kopīpašumu un attiecas arī uz dzīvojamās mājas apsaimniekošanas jēdziena tvērumu Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta 2. daļas 2. punkta izpratnē. Līdz ar to viens no jautājumiem, kas jāuzdod būvekspertam ir šāds: vai attiecīgais stāvvada atzars ir uzskatāms par individuālo dzīvokļa īpašnieka īpašumu vai kopīpašumu?
Pēc ekspertīzes veikšanas jums ar savā rīcībā esošajiem pierādījumiem ir jāvēršas pie apsaimniekotāja (pārvaldnieka) ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu (griestu remonta tāme vai attaisnojuma dokumenti, ja remonts tobrīd būs jau veikts). Remonta darbus jūs varat uzsākt tikai pēc ekspertīzes veikšanas. Ja apsaimniekotājs (pārvaldnieks) nereaģē uz jūsu pretenziju vai to noraida, tad jums ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kartībā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
