Kārtību koka ciršanai ārpus meža nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”. Attiecīgās pašvaldības var būt izdevušas arī savus saistošos noteikumus, kuri regulē pašvaldības teritorijā koku ciršanu ārpus meža. Saskaņā ar MK noteikumiem pilsētas un ciema teritorijā kokus nedrīkst cirst no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam.

MK noteikumu 3. punkts noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9. punktā minētos gadījumus.

MK noteikumu 5. punkts paredz izņēmumus, kad pašvaldības atļauja nav nepieciešama koku ciršanai iepriekšminētajās teritorijās. Izņēmums neattiecas uz kokiem, kuri 1,3 metru augstumā sasnieguši noteikto apkārtmēru.

Bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

• augļu kokus;
• kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
• kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus;
• kokus ārkārtējā situācijā, kas izsludināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par nacionālo drošību;
• kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
• dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

Ja koks aug daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pagalmā, tad, kā nosaka Dzīvokļu īpašnieku likuma 16. pants, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Atbilstoši minētā panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem, izņemot gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāks balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pantu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. Dzīvokļu īpašnieku kopība par savas kompetences jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

• dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19. pants);
• nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā (20. pants);
• citādi savstarpēji vienojoties (21. pants).

Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti. Visi dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtie lēmumi noformējami rakstveidā.

Pašvaldības būvvaldē jāiesniedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmums par koku ciršanu (kā iepriekš minēts, jābūt pārstāvētai vairāk nekā pusei no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem).

Vairāk par koku ciršanu varat lasīt LV portāla skaidrojumā “Kad drīkst cirst un apzāģēt kokus”.