E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20911
Lasīšanai: 9 minūtes

Kā policija informē lietā iesaistīto personu

J
jautā:
14. augustā, 2020
GAIDA

Kāpēc Valsts policija sastāda nodarījuma protokolu vienā eksemplārā? Es to parakstu, un pēc tam vēl gadās papildinājumi. Izmeklēšana velkas gadu, uzbrukumi turpinās, akts pēc akta, bet esmu jau aizmirsis, kas katrā reizē noticis. Ja es parakstu dokumentu, vai man nepienākas tā noraksts/kopija?

A
atbild:
23. septembrī, 2020
Linda Ņikona
LV portāls

No jautājuma nav saprotams, vai jūs interesējaties par administratīvo pārkāpumu procesu vai kriminālprocesu, līdz ar to tiks norādītas attiecīgā procesa regulējošā likuma tiesību normas.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma (AAL) 40. pantam pie atbildības saucamā persona ir fiziskā persona vai juridiskā persona, par kuras izdarītu administratīvo pārkāpumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

Pie atbildības saucamā fiziskā persona piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā personiski (nepilngadīgā persona – ar pārstāvja līdzdalību), bet juridiskā persona – ar pārstāvja starpniecību. Pie atbildības saucamā persona savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde.

AAL 41. pants paredz, ka pie atbildības saucamajai personai ir šādas tiesības:

  • iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;
  • piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;
  • sniegt paskaidrojumus;
  • lietot valodu, kurā tā spēj sazināties, kā arī izmantot tulka palīdzību, ja šī persona neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process;
  • zināt, par kāda pārkāpuma izdarīšanu tā tiek saukta pie atbildības;
  • izteikt lūgumus;
  • iesniegt pierādījumus;
  • pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Vienlaikus pie atbildības saucamajai personai ir šādi pienākumi:

  • noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā;
  • nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi;
  • paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā;
  • pārtraukt pārkāpumu, par kuru tā tiek saukta pie atbildības;
  • ievērot piemēroto procesuālo piespiedu līdzekli.

Savukārt atbilstoši AAL 43. pantam cietušais administratīvā pārkāpuma lietā ir fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu nodarīts zaudējums vai nemantisks kaitējums un attiecībā uz kuru amatpersona vai augstāka amatpersona pieņēmusi attiecīgu lēmumu par cietušā statusa piešķiršanu.

Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

Cietušais savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde.

AAL 44. pants paredz, ka cietušajam ir šādas tiesības:

  • iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas;
  • piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā;
  • lietot valodu, kurā viņš spēj sazināties, kā arī bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja cietušais neprot valodu, kurā notiek administratīvā pārkāpuma process;
  • neliecināt pret sevi un savu saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība;
  • izteikt lūgumus;
  • iesniegt pierādījumus;
  • pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma procesa norisi.

Vienlaikus cietušajam ir šādi pienākumi:

  • savu iespēju robežās darīt visu, lai novērstu vai samazinātu viņam radītā kaitējuma apmēru;
  • noteiktajā laikā ierasties amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas norādītajā vietā;
  • sniegt tikai patiesas ziņas un liecināt par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto administratīvo pārkāpumu;
  • nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma procesa norisi;
  • paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par dzīvesvietas, juridiskās adreses vai elektroniskā pasta adreses maiņu procesa laikā;
  • ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 375. panta pirmajai daļai kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

KPL 372. panta piektā daļa paredz, ka personai, kas bija iesniegusi ziņas par noziedzīgo nodarījumu, informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu nosūta triju darba dienu laikā, bet KPL 373. panta pirmajā daļā noteikts: ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Tikai, ja pieņemts motivēts rakstveida lēmums, personai nosūta lēmuma kopiju.

KPL 412. piektā daļa paredz, ka, lietu nododot tiesai, cietušajam pēc viņa pieteikuma prokurors izsniedz to lietas materiālu kopijas, kas attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kurā persona atzīta par cietušo kriminālprocesā vai ar prokurora piekrišanu iepazīstina ar šiem krimināllietas materiāliem.

Tā kā jautājumā nav norādīts precīzs situācijas apraksts, nav iespējams sniegt pilnvērtīgu atbildi.

Minētajos likumos nav paredzēta viena konkrēta tiesību norma (likuma pants), kas paredz, ka cietušajam vai kādai citai lietā iesaistītajai personai obligāti ir izsniedzama attiecīgās lietas konkrētā materiāla kopija. Vienlaikus tas nenozīmē, ka amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai nebūtu pienākums attiecīgās situācijās informēt cietušo, kā arī citas lietā iesaistītās personas par viņu tiesībām vai paziņot viņām attiecīgos lēmumus, taču konkrēti kādus lēmumus, kādas tiesības un kam tieši (cietušajam, aizdomās turētajam, lieciniekam utt.) ir noteikts AAL, ja runa ir par administratīvo pārkāpumu procesu, vai KPL, ja runa ir par kriminālprocesu, konkrētos pantos.

Proti, kādā veidā notiek lietā iesaistīto personu informēšana, izsniedzot uz rokām papīra formas apliecinājumu vai liekot izlasīt kādu informāciju un to parakstīt, minētie likumi neregulē. Līdz ar to šīs darbības vairāk vai mazāk ir prakses jautājums attiecīgajā iestādē vai institūcijā. Vienlaikus gan iestādei, gan institūcijai jāspēj pierādīt fakts, ka attiecīgā lietā iesaistītā persona ar konkrēto dokumentu vai sniegto informāciju tik tiešām ir iepazīstināta.

Piemēram, atbilstoši AAL 127. panta pirmajai daļai lēmumu par atteikumu piešķirt cietušā statusu pieņem 10 darba dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas un šis lēmums cietušajam ir jāpaziņo obligāti. Savukārt tas, kādi ir lēmuma paziņošanas veidi, noteikts Paziņošanas likumā. Paziņošanas likuma 3. panta otrā daļa paredz: ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu adresātam. Vienlaikus minētajā pantā norādīts, ka iestādei pēc iespējas jāņem vērā adresāta norādītais dokumenta paziņošanas veids.

Tāpat AAL ir atrodama jau iepriekšminētā vispārīgā norma, kas paredz, ka cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem norakstus, izrakstus, izgatavot kopijas, ievērojot nosacījumu, ka gadījumos, ja cietušais pats neizmanto savas tiesības, tas nekādi nekavē administratīvā pārkāpuma procesa norisi.

Vēl var minēt to, ka AAL ir noteiktas atsevišķas tiesību normas, kas paredz attiecīgajā statusā esošai personai parakstīt noteiktus dokumentus, piemēram, procesuālās darbības protokolu. Proti, procesuālās darbības protokols AAL izpratnē ir protokols, kurā fiksē izmeklēšanas darbību veikšanu un iegūtos pierādījumus, kā arī procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu. Savukārt atbilstoši AAL 78. panta trešajai daļai procesuālās darbības protokolu paraksta amatpersona, kura to sastādījusi, un persona, uz kuru tas attiecas un kura piedalās procesuālās darbības veikšanā (ja persona atsakās parakstīt procesuālās darbības protokolu, par to protokolā izdara attiecīgu ierakstu).

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU