Saskaņā ar Civillikuma 91. panta pirmo daļu katra laulātā atsevišķā manta it sevišķi ir: 1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; 2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā; 3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā; 4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.–4.) punktā minētā manta.

Ja laulības laikā persona manto naudas līdzekļus, tad tie ir iegūti bez atlīdzības un ir šīs personas atsevišķa manta. Izlietojot šos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādē, pirkuma līgumā var atrunāt, ka īpašums ir personas atsevišķā manta un ka to apzinās un tam piekrīt abi laulātie, apliecinot to ar saviem parakstiem.

Lai zemesgrāmatā būtu atzīme, ka īpašums ir viena laulātā atsevišķā manta, nostiprinājuma lūgumā (kas ir nepieciešams, lai reģistrētu īpašuma tiesības uz iegādāto īpašumu) ir jābūt atzīmei, ka “nekustamais īpašums ir laulātā atsevišķā manta”. Šādā gadījumā, reģistrējot īpašuma tiesības zemesgrāmatā, tajā būs izdarīta atzīme par to, ka konkrētais īpašums ir personas atsevišķā manta un laulības šķiršanas gadījumā tā nebūs iekļauta laulāto kopmantas masā.