Saskaņā ar Civillikuma 179. panta otro daļu pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Tātad, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem, vecākam nezūd pienākums uzturēt savu bērnu. Uzturlīdzekļi bērna uzturam ir jāmaksā otram vecākam – saskaņā ar abu vecāku noslēgto vienošanos vai spēkā stājušos tiesas spriedumu par uzturlīdzekļiem.

Saskaņā ar Civillikuma 177. panta pirmo daļu līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Līdz ar to, ja uzturlīdzekļi tiks maksāti vecmammai vai bērnam tiks atvērts konts, var izveidoties uzturlīdzekļu parāds, jo šādā gadījumā uzturlīdzekļu summas nebūs pieejamas otram vecākam (aizgādību par bērnu realizē abi bērna vecāki, nevis vecvecāki vai bērns pats).

Savukārt vecākam, kurš saņem uzturlīdzekļus bērna uzturam, šie līdzekļi ir jāizmanto bērna uzturēšanai. Saskaņā ar Civillikuma 177. panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Atbildi uz līdzīgu jautājumu var izlasīt portālā šeit.