E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20740
Lasīšanai: 7 minūtes

Pārceltās darba dienas ietekme uz atvaļinājumu

J
jautā:
02. augustā, 2020
Kristīne

Strādāju privātajā uzņēmumā. Lūdzu piešķirt man ikgadējā apmaksājamā atvaļinājuma otro daļu – vienu kalendāra nedēļu no 2020. gada 8. jūnija (vienu kalendāra nedēļu jau esmu izmantojusi agrāk). Nekādi rīkojumi par atvaļinājuma piešķiršanu netiek izdoti, pēdējā atvaļinājuma diena man jāaprēķina pašai, līdz ar to, pēc mana aprēķina, viena kalendāra nedēļa esot no 8. jūnija līdz 14. jūnijam. Darba devējs bija pārcēlis darba dienu no 22. jūnija uz 13. jūniju.

Atvaļinājuma pieteikšanai uzņēmumā tiek izmantota elektroniskā sistēma, kurā atvaļinājums tiek rēķināts darba dienās (kopā tiek piešķirtas 20 darba dienas par katru nostrādāto gadu). Sistēmā esmu atzīmējusi darba dienas (8., 9., 10., 11. un 12. jūniju), jo brīvdienas (13. un 14. jūniju) sistēmā atzīmēt nav iespējams, savukārt komentārā norādīju, ka vēlos izmantot vienu kalendāro nedēļu (nevis ņemt atvaļinājumu pa dienām). Personāla daļas darbinieks lūdza atzīmēt kā atvaļinājuma dienu arī 22. jūniju, paskaidrojot, ka pretējā gadījumā grāmatvedība nevarēs aprēķināt 13. jūniju kā apmaksājamo darba dienu, kas iekrīt atvaļinājumā, jo sistēmā 13. jūnijs palika brīvdiena, bet 22. jūnijs – darba diena.

Šobrīd plānoju izmantot divas atlikušās atvaļinājuma kalendāra nedēļas no 10. augusta (pēc mana aprēķina, līdz 23. augustam; šajā periodā ir 10 darba dienas un 4 brīvdienas). Savukārt, ieskatoties sistēmā, secināju, ka man atlikumā ir tikai 9 darba dienas un es varu atzīmēt darba dienas 10.–14. augustā un 17.–20. augustā (tādējādi divas nedēļas nesanāk). Personāla daļas darbiniece paskaidroja man, ka es, ņemot atvaļinājumu no 8. jūnija, esmu izmantojusi 6 darba dienas no atvaļinājuma – 8., 9., 10., 11., 12. un 22. jūniju –, tās tika arī apmaksātas. Tāpat personāla daļas darbiniece paskaidroja: ja es gribēju, lai no atvaļinājuma netiek noņemts 22. jūnijs, 13. jūnijā (mana atvaļinājuma laikā) man būtu jāstrādā.

Atbildot uz manu jautājumu, kā, viņasprāt, es varu realizēt savas Darba likumā noteiktās tiesības uz atvaļinājuma daļu, kas nav īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām, tika norādīts, ka šajā gadījumā trūkstošā darba diena tiks paņemta no nākamā perioda atvaļinājuma.

Lūdzu sniegt skaidrojumu.

1) Kā bija jāpiešķir un jāapmaksā atvaļinājums, ja tiek pieteikta viena kalendāra nedēļa, sākot ar 8. jūniju, ņemot vērā, ka darba devējs bija pārcēlis darba dienu no 22. jūnija uz 13. jūniju (diena, uz kuru tika pārcelta darba diena, iekrita atvaļinājuma laikā)?
2) Vai man bija jāstrādā 13. jūnijā?
3) Vai darba devējs bija tiesīgs uzskatīt, ka 22. jūnijs ir mana atvaļinājuma diena, jo diena, uz kuru tika pārcelta darba diena no 22. jūnija, iekrita manā atvaļinājumā?
4) Es uzskatu, ka man ir atlikušas divas neizmantotas kalendāra nedēļas no atvaļinājuma. Vai man ir taisnība?
5) Vai darba devējam ir obligāti jāizdod rīkojums par atvaļinājuma piešķiršanu darbiniekam, norādot atvaļinājuma sākuma un beigu dienu un apmaksājamo dienu skaitu?
6) Vai darba devējs ir tiesīgs sistēmā uzskaitīt darbinieku atvaļinājumu darba dienās (20 darba dienas par katru nostrādāto gadu), nevis kalendāra nedēļās?
7) Vai ir pieņemams, ka tiek paņemtas dienas no nākamā atvaļinājuma perioda, lai izpildītu Darba likuma normu par atvaļinājuma daļu, kas nav īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām? 

A
atbild:
20. augustā, 2020
Valsts darba inspekcija
Zaiga Strode, Darba tiesību nodaļas vadošā juriskonsulte

Saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām (28 dienām), neskaitot svētku dienas. Tā kā likumā atvaļinājuma ilgums ir noteikts kalendāra nedēļās, pienākums pagarināt atvaļinājumu par svētku dienām iestājas neatkarīgi no tā, vai svētku diena iekrīt nedēļas darba dienā vai atpūtas dienā. Ņemot vērā iepriekš minēto, darba devēja prasība piešķirt 20 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav pamatota un neatbilst Darba likuma 149. panta pirmajā daļā noteiktajam.

Ikgadējā atvaļinājuma vai papildatvaļinājuma apmaksas kārtību regulē Darba likuma 78. panta astotā daļa, kura noteic, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Ja ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pagarināts (piemēram, par svētku dienām) un pagarinājums iekrīt nedēļas darba dienā, atvaļinājuma nauda ir aprēķināma un izmaksājama par tik darba dienām, cik iekrīt atvaļinājuma laikā.

Ja puses vienojas par ikgadējā atvaļinājuma daļas – vienas kalendāra nedēļas – izmantošanu, sākot no 2020. gada 8. jūnija, atvaļinājums beidzas 2020. gada 14. jūnijā. Ņemot vērā apstākli, ka darba diena no pirmdienas, 2020. gada 22. jūnija, tika pārcelta uz sestdienu, 2020. gada 13. jūniju, darba devējam ir jāapmaksā sešas ikgadējā atvaļinājuma dienas.

Ja darba devējs, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 342 “Par darbadienas pārcelšanu 2020. gadā”, īsteno darba dienas pārcelšanu, jāievēro princips, ka darba diena tiek pārcelta ar visām tiesībām, kādas darbinieks būtu ieguvis, un visiem pienākumiem, kādi darbiniekam būtu jāpilda, ja darba diena nebūtu pārcelta uz citu dienu. Tādējādi 2020. gada 13. jūnijs uzskatāms par darbinieka darba dienu, un šī diena tiek apmaksāta kā ikgadējā atvaļinājuma diena saskaņā ar Darba likuma 75. panta astoto daļu. Savukārt 2020. gada 22. jūnijs ir atpūtas diena, kurā uzņēmuma darbinieki nestrādā. Konkrētajā gadījumā darba devēja prasība ieskaitīt 2020. gada 22. jūniju ikgadējā atvaļinājumā, sasaistot šo jautājumu ar atvaļinājuma dienas – 2020. gada 13. jūnija – apmaksu, nav pamatota.

Darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti neregulē jautājumu darba devēja iekšējo normatīvo dokumentu, arī, personālvadības jautājumos, noformēšanas kārtību. Saskaņā ar Darba likuma 54. pantu darba kārtības noteikšana iestādē ir darba devēja kompetences jautājums. Tādējādi atvaļinājuma piešķiršanas noformēšanu nosaka darba devējs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU