E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 2073
Lasīšanai: 8 minūtes
9
2
9
2

Par ēkai piesaistītā zemes gabala piespiedu nomu

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
13. martā, 2013
Linda kaņepe

Privātmāja ar diviem dzīvokļiem atrodas uz zemes gabala 1900 kv.m. platībā, kas pieder citam īpašniekam. Starp pusēm būtu jānodibina piespiedu nomas attiecības uz zemi. Kādi normatīvi nosaka minimālo platību, ja mājas īpašnieks negrib vai nevar atļauties nomāt visu lielo zemes gabalu?

A
atbild:
18. martā, 2013
Lidija Dārziņa
LV portāls

Tā kā jautājumā minētā situācija nav konkretizēta, atbildē sniegta vispārēja informācija saistībā ar piespiedu nomas attiecībām, kā arī paredzētajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Dalītā īpašuma gadījumā (zeme pieder vienam īpašniekam, ēkas – citam īpašniekam) zemes reformu regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts, ka zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zemes nomas maksu. Zemes piespiedu noma tagad tiek atzīta par juridisku anomāliju, kas izveidojusies privatizācijas procesā. Privatizācijas procesā dzīvojamai mājai bija jānosaka funkcionāli nepieciešamais zemes gabals.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1997.gada 18.decembra „Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām” noteica, ka dzīvojamo māju zemes gabala platības noteikšanā jāvadās pēc apbūves noteikumos noteiktās apbūves intensitātes atbilstoši māju stāvu skaitam.

Likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1.panta 20.punkts) definēts, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā. Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, kas ir dzīvojamajai mājai piesaistītais zemesgabals - zeme, uz kuras atrodas citas personas īpašumā esoša ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, un kura ir ēkas īpašnieka lietošanā.

Katrai pašvaldībai ir apbūves noteikumi tās teritorijā, paredzot arī minimālo zemes gabala lielumu, uz kura iespējama apbūve.

Piemēram, par lielāko pašvaldību – Rīgu – SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe ir skaidrojis, ka piesaistāmā zemes gabala samazināšana ir iespējama tikai pēc dzīvokļu īpašnieka un zemes īpašnieka savstarpējas vienošanās un arī tikai tad, ja, samazinot ēkai piesaistāmo zemes gabalu, no nodalīta zemes gabala veidojas kvalitatīvs apbūves gabals (Intervija „Rīgas namu pārvaldnieka” mājaslapā).

RNP atbildēs uz konkrētu jautājumu: „Vai var mainīt mājai piesaistītā zemes gabala lielumu? ir paskaidrots: „Ēkai piesaistītā zemes gabala lielumu ir iespējams grozīt pēc abpusējas dzīvokļu un zemes īpašnieka vienošanās. Lai to paveiktu, nepieciešams sagatavot ēkas piesaistāmā zemes gabala samazināšanas projektu, kuru izstrādā dzīvokļu īpašnieku nolīgti juristi un mērnieki.”

Valdībā, apspriežot risinājumus dalītā īpašuma problēmu novēršanai, ir atzīts, ka šobrīd trūkst regulējuma tam, kā noteikt zemes platību, kas būtu nepieciešama apbūves uzturēšanai un apsaimniekošanai un kas būtu ņemama par pamatu nomas platības noteikšanai zemes piespiedu nomas attiecībās. Tas secināts valdībā 2012.gada 12.jūnijā izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, kas paredz atteikšanos no dalītā īpašuma”.

Ziņojumā ir norāde, ka tiks izstrādāta formula (Ministru kabineta noteikumos), lai noteiktu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu ēkai, tās apsaimniekošanai, tā nosakot reālo summu, kas dzīvokļa īpašniekam jāmaksā kā nomas maksa. Normatīvo aktu grozījumu projekti patlaban atrodas izskatīšanā Saeimā.

Šā gada 24.janvārī 1.lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Likumprojektā ir iekļauts jauns - 12.1 pants “Nomai nepieciešamā vai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana”, kurā paredzēts:

(1) Nosakot nomai nepieciešamā zemes gabala platību, bet privatizētai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai – tai noteikto funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību, ņem vērā ēkas un būves uzturēšanai, apsaimniekošanai un piekļūšanai nepieciešamo teritoriju, kā arī ēkai un būvei funkcionāli nepieciešamās palīgēkas un infrastruktūras objektus.

(2) Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem piederošā zemes gabala platība ir lielāka, nekā nepieciešams ēkas un būves uzturēšanai, apsaimniekošanai un piekļūšanai, vai uz tā atrodas arī citas ēkas un būves, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir pienākums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajā kārtībā izveidot atbilstošu zemes vienību vai zemes vienības daļu, nosakot attiecīgu zemes vienības vai tās daļas lietošanas mērķi. Zemes vienību vai zemes vienības daļu neizveido, ja bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem piederošā zemes gabala platība sakrīt ar nomai nepieciešamā zemes gabala platību.

(3) Ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc šā panta otrajā daļā noteiktās zemes vienības vai zemes vienības daļas izveidošanas atlikušo zemes gabala daļu nav tiesīgi izmantot citiem mērķiem vai citāda izmantošana nav atļauta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, nomai pakļauts viss zemes gabals. Šādā gadījumā, nosakot nomas maksu, papildus ņem vērā atlikušajai zemes gabala daļai noteikto lietošanas mērķi un faktisko izmantošanu.

Savukārt grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.lasījumā izskatīti pagājušā gada 22.novembrī. Arī šo likumu paredzēts papildināt ar jaunu – 54.1pantu „Nomai nepieciešamas zemes vienības daļas noteikšana”, kurā paredzēts:

(1) Ja privatizējamai dzīvojamai mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība ir lielāka, nekā nepieciešams privatizējamās dzīvojamās mājas uzturēšanai, apsaimniekošanai un piekļūšanai, vai uz tā atrodas arī citas ēkas un būves, zemes īpašniekam ir pienākums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajā kārtībā izveidot nomai nepieciešamu atbilstošu zemes vienības daļu, nosakot tai attiecīgu lietošanas mērķi. 

(2) Nosakot šā panta pirmajā daļā norādīto zemes vienības daļu, ņem vērā ēkas un būves uzturēšanai, apsaimniekošanai un piekļūšanai nepieciešamo teritoriju, kā arī ēkai un būvei funkcionāli nepieciešamās palīgēkas un infrastruktūras objektus.

(3) Šā panta pirmajā daļā norādīto zemes vienības daļu neizveido, ja privatizējamai dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ir pietiekams privatizējamās dzīvojamās mājas uzturēšanai, apsaimniekošanai un piekļūšanai.

(4) Ja zemes īpašnieks pēc šā panta pirmajā daļā noteiktās zemes vienības izveidošanas atlikušo zemes vienības daļu nav tiesīgs izmantot citiem mērķiem vai citāda izmantošana nav atļauta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, nomai pakļauts viss privatizējamai dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals. Šādā gadījumā, nosakot nomas maksu, papildus ņem vērā atlikušajai zemes vienības daļai noteikto lietošanas mērķi un faktisko izmantošanu.

Kā redzams, arī no jauna ierosinātajos projektos tiek ņemts vērā tas, vai zemes īpašnieks, ja gadījumā tiktu nodalīta zemes vienības daļa, būtu tiesīgs to izmantot.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas