Darba likuma 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Savukārt Darba likuma 75. panta ceturtajā daļā noteikts, ka dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā.

Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.

Valsts darba inspekcijas ieskatā arī dienas, kad darbinieks ir atradies dīkstāvē, kuras laikā dīkstāves apmaksu veica nevis darba devējs, bet gan Valsts ieņēmumu dienests, izmaksājot dīkstāves pabalstu, netiek ņemtas vērā vidējās izpeļņas aprēķinā. Piemēram, ja pēdējo sešu mēnešu laikā divi mēneši darbiniekam bija dīkstāve un tika maksāts dīkstāves pabalsts, tad šie periodi netiek ņemti vērā vidējās izpeļņas aprēķinam un vidējā izpeļņa aprēķināma no atlikušajiem šī perioda mēnešiem, kuru ietvaros darbiniekam tika izmaksāta darba samaksa un bija nostrādātas darba dienas, stundas pie darba devēja.