Nopirku mašīnu uz nomaksu. Maksāju par to kādu laiku, bet sanāca tāda situācija, ka vairs nebija iespējams maksāt. “Draugs” man piedāvāja par to maksāt. Bija palikusi apmēram puse, ko maksāt, un, ja es atdotu mašīnu kredītiestādei, es vienalga būtu parādā. Tā kā es tik un tā biju spiests maksāt, bet nevarēju, nolēmu: lai viņš maksā, ja grib. Dokumentus nodevu, kā arī sastādījām rakstisku līgumu, ka viņš apņemas godprātīgi par to maksāt, nekavējot nevienu maksājumu. Kādu laiku viņš ar šo mašīnu brauca un par to maksāja, bet vienā brīdī mašīnu saplēsa. To vairs nevar saremontēt. Nu, protams, tagad viņš atsakās maksāt, jo, redz, mašīnas viņam vairs nav, par ko maksāt? Kredītiestādei, protams, tas ir vienalga, viņi prasa vai nu naudu, vai mašīnu. To, starp citu, viņš vēl izdomāja pārdot detaļās. Kaut gan viņš pat nebija mašīnas turētājs, lai tā darītu. Jautājums arī, kādēļ “šrots” to pieņēma. Diemžēl nezinu, ko šādā situācijā darīt. Maksimums, ko no viņa var dabūt, ir atbilde, ka naudas nav, mašīnas nav, neko nezinu, atvaino. Kā šādā situācijā jārīkojas? Gribu piebilst: nebija runāts, ka es no viņa kaut ko dabūšu, lai paliktu plusā vai atgūtu to, ko esmu jau samaksājis. Viņam bija jāmaksā tikai par pašu mašīnu. Tieši tāda bija noruna. Tāpēc es pat nemēģināju ar šo vienošanos nopelnīt.