Vispirms jums nepieciešams noskaidrot, kā īpašumā ir attiecīgā zeme (pa kuru jūs vēlaties pārvietoties). Pēc tam jāvērtē, vai attiecīgajā situācijā ir nodibināms ceļa servitūts. Ja zeme pieder (piemēram) pašvaldībai un attiecīgais ceļš ir pašvaldības ceļš, tad kooperatīvā sabiedrība nevar liegt jums pa to pārvietoties. Savukārt, ja zeme ir privātīpašums, tad jādibina ceļa servitūts.

Plašāk par ceļa servitūta nodibināšanu lasiet LV portāla rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”. Kooperatīvo sabiedrību likuma 21. pants nosaka: biedram ir tiesības saņemt no sabiedrības informāciju jebkurā ar tās darbību saistītā jautājumā, ja tai nav noteikts komercnoslēpuma statuss. Tādējādi, ja biedrība nav atbildējusi uz jūsu iesniegumu un nav jums izsniegusi pieprasītos dokumentu norakstus, jums ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par jūsu pieprasīto dokumentu izsniegšanu. 

Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma 1635. pantā, proti, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautu darbību nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Lai konstatētu morālā kaitējuma prasījuma (atlīdzināšanas) pamatus, vispirms jāatbild uz jautājumu, vai notikusi neatļauta darbība jeb prettiesiska rīcība, kas ietver arī rīcības izvērtējumu no nodarītāja vainojamības viedokļa. Neatļautas darbības vai bezdarbības konstatēšana automātiski nerada tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību. Detalizēti ar morālā kaitējuma priekšnosacījumiem un prasījuma pamatošanu jūs varat iepazīties Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.