E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20628
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Īpašuma lietošanas tiesības

J
jautā:
10. jūlijā, 2020
Līga

Labdien! Kādas procesuālās darbības jāveic, ja pieder garāža? Pārvaldītājs tur ir kooperatīvā sabiedrība. Zeme līdz garāžai pieder citai personai. Agrāk rēķini par komunālajiem pakalpojumiem tika man doti, tos apmaksāju. Tad sākās domstarpības ar kooperatīvās sabiedrības priekšsēdētāju, savstarpējas antipātijas. Viņš pie garāžas ar auto neļauj braukt, drīkst iet tikai kājām. Ir uzstādīta barjera, līdz ar to ar auto nevaru piebraukt pie garāžas. Vērsos ar oficiālu lūgumu, lai kooperatīvā sabiedrība izsniedz visus dokumentus, par kuriem man būtu jāzina. Bet uz manu vēstuli neviens neatbild. Noteikti jāvēršas tiesā. Bet kā to pareizi darīt? Ko lūgt tiesai? Kā ar morālo/materiālo kompensāciju? Priekšsēdētāja gājiena dēļ jau gadu nevaru pienācīgi izmantot garāžu.

A
atbild:
21. jūlijā, 2020

Vispirms jums nepieciešams noskaidrot, kā īpašumā ir attiecīgā zeme (pa kuru jūs vēlaties pārvietoties). Pēc tam jāvērtē, vai attiecīgajā situācijā ir nodibināms ceļa servitūts. Ja zeme pieder (piemēram) pašvaldībai un attiecīgais ceļš ir pašvaldības ceļš, tad kooperatīvā sabiedrība nevar liegt jums pa to pārvietoties. Savukārt, ja zeme ir privātīpašums, tad jādibina ceļa servitūts.

Plašāk par ceļa servitūta nodibināšanu lasiet LV portāla rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”. Kooperatīvo sabiedrību likuma 21. pants nosaka: biedram ir tiesības saņemt no sabiedrības informāciju jebkurā ar tās darbību saistītā jautājumā, ja tai nav noteikts komercnoslēpuma statuss. Tādējādi, ja biedrība nav atbildējusi uz jūsu iesniegumu un nav jums izsniegusi pieprasītos dokumentu norakstus, jums ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par jūsu pieprasīto dokumentu izsniegšanu. 

Morālā kaitējuma atlīdzināšanas pienākums noteikts Civillikuma 1635. pantā, proti, katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras dēļ nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautu darbību nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Lai konstatētu morālā kaitējuma prasījuma (atlīdzināšanas) pamatus, vispirms jāatbild uz jautājumu, vai notikusi neatļauta darbība jeb prettiesiska rīcība, kas ietver arī rīcības izvērtējumu no nodarītāja vainojamības viedokļa. Neatļautas darbības vai bezdarbības konstatēšana automātiski nerada tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību. Detalizēti ar morālā kaitējuma priekšnosacījumiem un prasījuma pamatošanu jūs varat iepazīties Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU