Vai pēc likumdošanas pagasts var samazināt atvaļinājumu darbiniekam līdz divām nedēļām gadā un tā divus gadus pēc kārtas? Vai darbinieces vainīgas, ja bija spiestas iet atvaļinājumā piespiedu kārtā? Vai šāda rīcība atbilst likumam un arī darbinieka fizioloģiskajām un psiholoģiskajām vajadzībām?
Īss situācijas apraksts. Pagasta bērnudārzā divas darbinieces sāka strādāt 2005. gada martā par audzinātāju palīdzēm. Jūlijā visiem obligāti bija jāiet atvaļinājumā, jo dārziņu uz vasaru slēdza, bet abas darbinieces vēl nebija nostrādājušas likumā paredzētos 6 mēnešus. Atvaļinājumu iedeva avansā. 2020. gadā pēc vadības maiņas tika paziņots, ka abām darbiniecēm pilns atvaļinājums nepienākoties, jo ir parāds no 2004. gada. Divus gadus jāstrādā ar atvaļinājumu tikai divas nedēļas gadā.
Turklāt audzinātājām sakarā ar koronavīrusu ir piecu nedēļu atvaļinājums, bet abām audzinātāju palīdzēm tikai divas nedēļas.
Atvaļinājuma ilgums pedagogiem atbilstoši Izglītības likuma normām ir atšķirīgs no Darba likumā noteiktajām četrām kalendāra nedēļām par vienu darba gadu. Tomēr ne visiem pirmsskolas izglītības iestādē nodarbinātajiem ikgadēji pienākas astoņu kalendāra nedēļu ilgs atvaļinājums.
Tādēļ jautājumā aprakstītās situācijas kontekstā par atvaļinājuma ilgumu var ieteikt pirmām kārtām ieskatīties savā darba līgumā un amata aprakstā – kāds profesijas kods ir norādīts.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 354 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” minētais pedagoga palīgs ar profesiju klasifikatora kodu “2359 05” ir noteikts kā pedagoga amatam pielīdzināms amats, kuram piešķirams astoņu nedēļu ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums.
Savukārt pirmsskolas skolotāja palīgs vai, pēc agrākā nosaukuma, aukle ir tehniskais darbinieks, profesiju klasifikatora kods “5312 01”. Šim darbiniekam ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pienākas četru kalendāra nedēļu apmērā.
Atvaļinājuma piešķiršana 2020. gadā konkrētajā gadījumā ir vērtējama atbilstoši kopējai informācijai par katra darbinieka izmantotajiem atvaļinājuma periodiem. Vispārēji, ja kādā darba gadā atvaļinājums ir izmantots avansā, tad situācijas “normalizēšana” ir iespējama divējādi:
1) kādā darba gadā vai ilgākā periodā izmantojot faktiskajai darba attiecību situācijai atbilstošu (īsāku) atvaļinājumu;
2) kompensējot naudā (atmaksājot) darba devējam avansā izmantotā atvaļinājuma periodu.
Par iespējamo risinājumu puses vienojas.
Jums var ieteikt visus neskaidros jautājumus izrunāt ar darba devēju (tiešo vadītāju) un vienoties par iespējamo labāko risinājumu abām pusēm.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!