E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 20391
Lasīšanai: 4 minūtes
2
2

Vidējās izpeļņas aprēķināšana

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
11. jūnijā, 2020
Oļegs

Labdien! No 29. marta līdz 9. jūnijam slimoju, bet 25. maijā likvidēja manu amatu (reorganizācija).
10. jūnijā atnācu uz darbu, man paziņoja, ka no 26. jūnija izbeidz darba attiecības. No 25. maija darba samaksa vairs nav summētais darba laiks, bet tikai stundas likme (nav nakts dežūru un virsstundu), kas ir mazāk par iepriekšējo vidējo izpeļņu.
Kā šajā gadījumā aprēķināt vidējo izpeļņu kompensācijai par atlaišanu, jo par sešu mēnešu periodu bijis gan summētais darba laiks (diennakts dežūras), gan fiksētas stundas likme (8 stundu darba dienas)? Vai saskaņā ar Darba likuma 57. panta 2. daļu nebija jānodrošina iepriekšējās vidējās izpeļņas darba apmaksa?

A
atbild:
29. jūnijā, 2020
Valsts darba inspekcija
Dace Stivriņa, Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja

No jūsu izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem viennozīmīgi nevar secināt, vai jūs jau darba devēja izteiktā uzteikuma termiņā bija nozīmēta darba līgumā neparedzēta darba veikšana vai arī veicāt tos darba pienākumus, kas jums tika nolīgti darba līgumā.  

Darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, savukārt darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

Darba likumā ir ietverts regulējums situācijās, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Viens no Darba likuma 74. pantā ietvertajiem gadījumiem, kad darbiniekam nodrošināma atlīdzības izmaksa, ir saistīts ar dīkstāvi. Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Likums nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi tās ir visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu dēļ nevar nodarbināt darbinieku atbilstoši darba līgumā nolīgtajam darba laikam vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Kā noteikts Darba likuma 74. panta otrajā un trešajā daļā, darbiniekam par dīkstāves laiku ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, akorda algas gadījumā ir izmaksājama vidējā izpeļņa. Līdz ar to, ja uzteikuma laika periodā darba devējs nevar jūs nodrošināt ar darbu, tad darba devējam jāveic dīkstāves apmaksa atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajā un trešajā daļa noteiktajam.

Atbilstoši Darba likuma 57. panta pirmajai daļai darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā.

Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Turklāt atbilstoši Darba likuma 57. panta otrajai daļai par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Vidējā izpeļņa aprēķināma, ievērojot Darba likuma 74. panta noteikto vidējās izpeļņas aprēķina kārtību.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas