Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 6. panta sesto daļu tiesības iepazīties ar pilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir personai, par kuru ieraksts izdarīts. Tiesības iepazīties ar nepilngadīgas adoptētas personas dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju ir adoptētājam vai bērna likumiskajam pārstāvim. Un saskaņā ar šā panta astoto daļu citai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu par civilstāvokļa akta reģistrāciju, ja tā pamato savu tiesisko ieinteresētību.

Tātad pats pilngadīgais adoptētais ir tiesīgs iepazīties ar dzimšanas reģistra ierakstu un pieprasīt dzimšanas apliecību, izziņu par dzimšanas reģistrāciju vai dzimšanas reģistra ieraksta kopiju. Cita persona var vērsties dzimtsarakstu nodaļā ar motivētu lūgumu, tas ir, pamatojot savu tiesisko ieinteresētību.

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3. panta pirmo daļu civilstāvokļa aktu reģistrē dzimtsarakstu iestāde, sastādot, aktualizējot vai atjaunojot laulības, dzimšanas vai miršanas reģistra ierakstu (turpmāk – civilstāvokļa aktu reģistra ieraksts), uz kuru pamatojoties izsniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu. Un saskaņā ar šā panta otro daļu dzimtsarakstu iestāde šā likuma izpratnē ir pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa (turpmāk – dzimtsarakstu nodaļa) un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī (turpmāk – pārstāvniecība).

Tātad personai ar savu lūgumu jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā, kas ir izdevējiestāde personas dzimšanas apliecībai (ja tas ir zināms), vai arī jebkurā dzimtsarakstu nodaļā.