Šķirot laulību un ņemot vērā, ka laulātajiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, pusēm vajadzēja vai nu noslēgt vienošanos par saskarsmes tiesības īstenošanas kārtību ar bērnu (ja laulība tika šķirta pie notāra), vai arī saskarsmes tiesības īstenošanas kārtība tika noteikta ar tiesas spriedumu (ja laulība tika šķirta tiesā).

Attiecīgi jautājumos par saskarsmi ir jāvadās no vienošanās vai spēkā stājušā tiesas spriedumā noteiktās kārtības. Ja šajā kārtībā nav detalizēti atrunāts, kā otrs vecāks tiekas ar bērnu – vai atbrauc pakaļ bērnam uz bērna dzīvesvietu vai kā citādi, tad vecākiem jāmēģina savstarpēji vienoties par to, vēlams rakstveidā.

Saskaņā ar Civillikuma 181. pantu bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm (saskarsmes tiesība). Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 182. pantu strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa var noteikt, ka zināmu laika periodu (nedēļas nogales, brīvdienas skolā, vecāku atvaļinājuma laiku u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo, vai arī viņu tikšanās laiku. Tiesa, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ierosinātā vietā, vai noteikt pienākumu konkrētā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. Tiesa var uz laiku atņemt saskarsmes tiesību, ja saskarsme kaitē bērna interesēm un kaitējums citādi nav novēršams. Saskarsmes persona ir fiziskā persona, kuras klātbūtnē, ja tā piekrīt, īsteno saskarsmes tiesību. Saskarsmes persona var būt arī juridiskā persona, kas nodrošina speciālista klātbūtni saskarsmes tiesības īstenošanas laikā. Ja bērns ir šķirts no ģimenes, saskarsmes tiesību var ierobežot bāriņtiesa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.¹⁴ pantu ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, mainās apstākļi, katra puse ir tiesīga iesniegt jaunu prasību tiesā vispārējā kārtībā. Šajā pantā ir rakstīts par tiesas spriedumu, bet arī pušu starpā noslēgtās vienošanās gadījumā, ja nesanāk vienoties par grozījumiem saskarsmes kārtībā sakarā ar to, ka ir mainījušies apstākļi, kas ietekmē saskarsmi ar bērnu (bērns tagad pastāvīgi dzīvo citā pilsētā un/vai mainījušies citi apstākļi), ir jāsniedz pieteikums tiesā par saskarsmes tiesības īstenošanas kārtības grozīšanu, papildinot vai mainot esošo kārtību.

Jāņem vērā, ka, risinot jautājumus, kas skar bērna tiesības, risinājumam jāatbilst bērna vislabākajām interesēm un arī saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.