Jautājumā ir ietverts strīds par to, vai ir noslēgts dāvinājuma līgums vai aizdevuma līgums.

Dāvinājuma līgums, tāpat kā aizdevuma līgums, ir līgums. Nevienam no iepriekš minētajiem līgumiem likumā nav noteikti pienākumi noslēgt tos rakstveidā, lai tie būtu spēkā esoši, tos nevar atcelt tikai tāpēc, ka nav bijusi rakstveida vienošanās. Līdz ar to juridisks spēks, protams, ir arī tādam dāvinājumam, kas nav noformēts rakstveidā.

Kaut arī aizdevuma līguma pamatā var būt tikai atvietojams lietas, bet dāvināt, ar retiem izņēmumiem, var jebkuru lietu, šajā gadījumā abi līgumi atšķiras tikai ar vienošanos, jo viena persona ir nodevusi otrai 2000 EUR, bet otra r pieņēmusi no pirmās 2000 EUR. Tomēr šobrīd viena persona uzskata, ka saņēmusi naudu kā dāvanu, bet otra uzskata, ka naudu devusi kā aizdevumu.

Tā kā maksājuma mērķī ir norādīts, ka nauda ir dāvinājums, visticamāk, ir konstatējama maksātāja gribas izpausme noslēgt dāvinājuma līgumu, nevis aizdevuma līgumu. Līdz ar to paziņot, ka šī nauda ir aizdota un ir jāatdod atpakaļ, ir pilnībā nepamatoti un atrauti no situācijas dabā.

Ja tēva māsa uzskata, ka ir notikusi maldība par darījuma šķiru, tad tā ir jākonstatē tiesā. Vērā jāņem arī 1447. panta noteikumi, kas nosaka sekas, ja tiesa konstatētu, ka tēva māsa ir noslēgusi dāvinājuma līgumu, domājot, ka noslēgts aizdevuma līgums. Civillikuma 1447. panta otrais teikums nosaka sekas, ja tiesā konstatētu, ka patiesībā noslēgts aizdevuma līgums “kas kādam nodevis lietu ar nolūku to viņam dāvināt, nav tiesības prasīt šo lietu atpakaļ, ja tās saņēmējs to jau izlietojis, kaut arī viņš to nebūtu saņēmis kā dāvanu”.

Tiesības atprasīt dāvināto, ja otra puse nevēlas to atdāvināt atpakaļ brīvprātīgi, regulētas Civillikuma 1919. pantā un turpmākajos pantos, tomēr šādu apstākļu konstatēšanai jāvēršas tiesā.

Līdz ar to pieprasīt atdot dāvināto naudu, protams, var mēģināt, bet šāds prasījums nebūs pamatots un jums nav nekāda pienākuma izpildīt prasīto. Ja naudu patiesi bija paredzēts aizdot, tad nav saprotama jūsu tēva māsas motivācija to nosaukt par dāvinājumu, jo šāda rīcība bez papildu pierādījumiem parāda atgūšanu padara faktiski neiespējamu.