Labdien! 2016. gada jūnijā iegādājos dzīvokli, kas atrodas divdzīvokļu mājā (vienā adresē ir divas dzīvojamās mājas, katrai mājai ir sava atsevišķa bilance). 2019. gada augustā no namu apsaimniekotāja saņēmu paziņojumu, ka mājai, kurā ir mans īpašums, ir negatīva bilance, tās dzēšanai man rēķinā tiks iekļauts vienreizējs papildmaksājums 390 eiro apmērā. Kad lūdzu paskaidrot, kā negatīvā bilance ir veidojusies, saņēmu īsu izdruku, kurā redzams, ka negatīvā bilance veidojusies no 01.08.2011. līdz 31.12.2013. un no 01.01.2014. līdz 30.11.2019. Faktisko izdevumu pārskatu namu apsaimniekotājs atsakās izsniegt, kā arī nesniedz skaidrojumu. Laika periodā no 2016. gada, kad dzīvokli iegādājos, līdz šim brīdim mājai nekāda veida remonti vai uzlabojumi nav veikti. Esmu uzzinājusi tikai to, ka 2015./2016. gada ziemā, kad dzīvoklis vēl piederēja citai personai, tikušas siltinātas ūdens caurules. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs norādīja, ka nav tiesīgs iejaukties, un ieteica vērsties tiesā. Man nav saprotams, kā tālāk rīkoties, jo civiltiesiskā kārtībā nevaru iesniegt prasību tiesā. Esmu lūgusi namu apsaimniekotāju vērsties pret mani tiesā, bet tas vēl nav izdarīts. Namu apsaimniekotājs par šo negatīvo bilanci katru mēnesi man aprēķina soda procentus, neskatoties uz to, ka starp mums pastāv strīds, līdz ar to negatīvā bilance aug. Kur man vērsties, lai atrisinātu šo jautājumu? Vai man ir jāmaksā mājas negatīvā bilance, ja tā izveidojusies laikā, kad īpašums piederēja iepriekšējam īpašniekam?
Civillikuma 993. pants noteic, ka īpašuma tiesības iegūst ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz jaunā īpašnieka vārda. Katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi slēdz līgumu ar pārvaldnieku (apsaimniekotāju), kā arī atsevišķi uzņemas saistības pret pakalpojumu sniedzējiem. Katrs dzīvokļa īpašnieks atbild par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantam.
Ja dzīvoklim mainās īpašnieks, jaunais īpašnieks automātiski nepārņem iepriekšējā īpašnieka parādus. Dzīvokļa īpašnieki var vienoties par atšķirīgiem noteikumiem, līdz ar to, protams, būtu nepieciešams pārliecināties, vai dzīvokļa pirkuma līgumā jaunais īpašnieks nav uzņēmies pārņemt parādus.
Ja parādi nav pārņemti, es ieteiktu rakstiski vērsties pie apsaimniekotāja ar pieprasījumu sniegt rakstisku skaidrojumu par tiesisko pamatu tam, ka rēķinos tika un joprojām tiek norādīts parāds un rēķināti procenti. Līdztekus es ieteiktu pārtraukt rēķinu apmaksu daļā, kas saistīta ar uzkrāto parādu dzēšanu un procentu maksāšanu, ja uzskatāt, ka rēķini nav pamatoti un tajos ir ietverta pozīcija par pakalpojumiem, ko neesat saņēmusi. Ja līdz šim rēķini ir apmaksāti pilnā apmērā, jūs pati varat celt tiesā prasību par pārmaksātās naudas piedziņu.
Apsaimniekotājam nav pamata pret Jums celt prasību, jo apsaimniekotājam nav prasījuma tiesību pret jums. Citiem vārdiem sakot, jūs maksājat rēķinus pilnā apmērā un no finansiālā aspekta tas ir viss, ko apsaimniekotājs sagaida
Apsaimniekotājs varētu celt prasību tikai tad, ja konstatētu, ka jūs neapmaksājat izrakstītos rēķinus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!