Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts mazāk nekā piecus gadus;
2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts piecus līdz 10 gadus;
3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts 10 līdz 20 gadus;
4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja bijis nodarbināts vairāk nekā 20 gadus.

Valsts darba inspekcijas darba tiesību nodaļas juriskonsults Edgars Timpa norāda uz tiesu praksi, kas saistīta ar šādu darba uzteikuma pamatojumu. Proti, darba devējam ir tiesības šādu darba uzteikumu apstrīdēt. Ņemot vērā, ka darbinieka darba līguma rakstveida uzteikums atbilstoši Darba likuma 100.panta piektajai daļai nav saistīts ar šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu (viens mēnesis), Senāts atzīst, ka šāds uzteikums stājas spēkā nekavējoties pēc tā iesniegšanas un ir atzīstams, ka darba tiesiskās attiecības starp pusēm ir izbeigušās.

Lai arī Darba likums nesatur tieši piemērojamu tiesību normu, no kuras izrietētu darba devēja tiesības celt prasību tiesā par darbinieka uzteikumu, kas pamatots ar Darba likuma 100.panta piekto daļu, atzīšanu par spēkā neesošu, tomēr, Senāta ieskatā, atbilstošā tiesiskā regulējuma trūkums ir aizpildāms analoģijas ceļā.

Līdzīgu gadījumu regulē Darba likuma 122.pants, no kura izriet darbinieka tiesības celt tiesā prasību par darba devēja darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Proti, uzteikuma izteikšanas brīdī darbiniekam tas ir jāpieņem kā obligāts akts un tikai pēc tam viņš var vērsties tiesā.

Tādējādi, piemērojot analoģiju, secināms: ja darba devējs vēlas apstrīdēt iepriekš minēto darbinieka darba līguma uzteikumu, tad tam neatkarīgi no šī uzteikuma pamatotības jāgriežas tiesā ar prasību par darbinieka uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Sīkāk skatīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 13.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC–300/2011.