Labdien! Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem ir finansiālas pretenzijas pret pārvaldnieku. Īpašnieki vēlas izvairīties no prasības iesniegšanas tiesā, mēģinot lietu atrisināt mierīgi. Taču diemžēl pārvaldnieks nepārtraukti pārkāpj ne tikai Iesniegumu likuma pantus, nesniedzot atbildes, bet arī daudzus citus normatīvos aktus, arī tos, kas nosaka pārvaldnieka pienākumu sniegt īpašniekiem pēc pieprasījuma finanšu informāciju, kas ļautu precīzāk noteikt finansiālās prasības apmēru, neskatoties arī uz augstāk stāvošas institūcijas norādījumiem. Kā pareizāk rīkoties šādā situācijā? Iedzīvotāji izskata divus variantus: sniegt prasību tiesā, lai tiktu izsniegta informācija un sodītas atbildīgās personas, vai arī uzreiz sagatavot parāda piedziņas brīdinājumu, norādot konkrētu prasības summu. Otrajā variantā nav skaidrs, vai šāda brīdinājuma un pirmstiesas brīdinājuma sagatavošanai visas dzīvojamās mājas vārdā jābūt arī dzīvokļu īpašnieku koplēmumam (50% + 1 balss) vai arī tādām darbībām ir nepieciešams visas mājas pilnvarojums. Vai šādu pretenziju/brīdinājumu var iesniegt arī atsevišķa dzīvokļa (vai dažu dzīvokļu) īpašnieki?
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants nosaka dzīvokļu īpašnieku kompetenci. Dzīvokļu īpašnieku kopība kā dzīvojamās mājas institūcija ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu, un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pilnvarojuma došanu un atsaukšanu, atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.
Tātad jautājumus, kas attiecas uz mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību, ir tiesīga izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 1. pantam katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, t. i., tiesības celt prasību tiesā.
Civilprocesa likums prasības celšanai tiesā tikai atsevišķos gadījumos, ja tas ir noteikts materiālajos likumos, paredz strīdu pirmstiesas izskatīšanu – pretenziju, brīdinājumu iesniegšanu.
Savukārt Administratīvā procesa likuma pamatmērķis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 2. pantu ir nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās. Tiesiskās attiecības starp mājas dzīvokļu īpašniekiem un mājas pārvaldnieku ir privāttiesiskās, nevis publiski tiesiskās attiecības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!