Š. g. aprīlī jau vērsos pie jums ar jautājumu par ūdens krānu nomaiņu. Tika sniegta atbilde (atbildēja Inese Helmane), ka šo ūdens krānu nomaiņa jāveic dzīvokļa īpašniekam. 2016. gada maijā līdzīgu jautājumu bija uzdevusi Vita. Viņai netika sniegta viennozīmīga atbilde (atbildi sniedza Mudīte Luksa), bet šajā atbildē no Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāja Vitolda Peipiņa skaidrojuma izrietēja, ka ūdens krāni pēc būtības ir kopīpašums, kuru pamato “Dzīvokļa īpašuma likuma” 4. pantā noteiktais: “4. pants. Kopīpašumā esošā daļa. (1) kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: .., kā arī atsevišķo dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām) ..”. Tā kā likumdošanā nevar paredzēt visu līdz pēdējam sīkumam un dažādu māju apsaimniekotāju prakse šī jautājuma risināšanā ir atšķirīga (daži atmaksā no apsaimniekošanas naudas, bet daži uzstāj, ka tā ir atsevišķā dzīvokļa īpašnieka problēma), atkārtoti lūdzu sniegt skaidrojumu, kam jāveic un jāapmaksā ūdens krānu nomaiņa.
Ūdens krāni, kas atrodas dzīvokļos, ir uzskatāmi par atsevišķo īpašumu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka pie atsevišķā īpašuma pieder inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi.
Savukārt koplietošanas telpās izvietotie ūdens krāni ir uzskatāmi par kopīpašumā esošo daļu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!