E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19845
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Vai bērna tēvs var pieprasīt DNS ekspertīzi un aizgādības tiesības

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
13. aprīlī, 2020
Kristīne

Labdien! Bērna tēvs nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā. Pirms dzimšanas tika pārtrauktas attiecības atkarības un emocionālās vardarbības dēļ, māte saņēma dažāda veida draudus. Trīs mēnešus pēc bērna dzimšanas tēvs pieprasa DNS analīzes un paternitātes atzīšanu. Vai mātei ir obligāti jāpiekrīt šīm pārbaudēm un jāatzīst paternitāte? Vai bērna tēvs šajā situācijā var atņemt mātei bērnu vai kā citādi pieprasīt tēva tiesības?

A
atbild:
23. aprīlī, 2020
Ilona Barkovska
juriste

Jautājumus nesatur informāciju, vai bērna vecāki ir laulāti vai bijuši laulāti. Laulības gadījumā saskaņā ar Civillikuma 146. panta otro daļu par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Savukārt, ja bērna tēvs nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, tad saskaņā ar Civillikuma 154. pantu, ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama atbilstoši šā likuma 146. panta noteikumiem vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.

Saskaņā ar Civillikuma 157. pantu paternitāti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodaļai nav iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu vai pastāv šā likuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai dzimšanas reģistrā. Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šādu faktu. Saskaņā ar Civillikuma 158. panta pirmo daļu prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu.

Tātad bērna tēvs, kas nav ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, ir tiesīgs iesniegt tiesā prasību par paternitātes noteikšanu tiesas ceļā. Viņš tāpat var lūgt tiesu noteikt DNS ekspertīzi, un tiesa šo lūgumu var apmierināt. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 121. panta pirmo daļu ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 249.1 panta pirmo daļu tiesa pēc lietas dalībnieka lūguma nosaka ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai. Un saskaņā ar šā panta otro daļu, ja kāds no lietas dalībniekiem izvairās no ekspertīzes, tiesa pieņem lēmumu par šīs personas piespiedu nogādāšanu tiesu ekspertīzes izdarīšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 159. pantu nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Par bērna tēva kā vecāka tiesībām – saskaņā ar Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Ja šķirti dzīvojošie bērna vecāki savā starpā nevar vienoties par bērna dzīvesvietas noteikšanu pie viena vai otra no viņiem, tad šāds strīds ir risināms tiesā civiltiesiskajā kārtībā.

Abiem bērna vecākiem ir vienādas tiesības attiecībā uz bērnu, izņemot gadījumus, kad vienam no vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, kā arī tad, ja uz vecāku vienošanās pamata tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Saskaņā ar Civillikuma 178. pantu kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.

Ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Jūs varat iepazīties ar LV portāla publikācijām, kurās sniegtas atbildes uz līdzīgiem jautājumiem, piemēram, šo, kā arī ar skaidrojumiem par aizgādību, piemēram, šo.

Ja Jums nepieciešama konsultācija, kurā tiktu izvērtēti Jūsu rīcībā esošie dokumenti un Jūsu konkrētie apstākļi, Jums ir tiesības vērsties pie jurista vai advokāta un saņemt individuālu konsultāciju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas