Labdien! Pēc zemesgrāmatā pieejamās informācijas redzams, ka juridiskajai personai par labu ir izveidots servitūts 2008. gadā. Viena servitūta daļa ir uz mana īpašuma, otra daļa atrodas kaimiņa īpašumā. Šobrīd servitūta tiesības ir pašvaldībai. Nav izbūvēts servitūta ceļš, kas savienotos ar blakus ielu (starp servitūta ielu un ielu, ar kuru plānots savienoties, ir lauksaimniecības zeme), kā to ir ieplānojusi pašvaldība un iezīmējusi detālplānojumā, kas aktuāls līdz 2024. gadam. Vietējie iedzīvotāji pārvietojas “pa taisno”, proti, no ciemata ielas nonāk uz servitūta ceļa (tā pati iela), pāri lauksaimniecības zemei nonākot uz citas pašvaldības ielas. Pārvietošanās notiek arī ar divriteņiem un mehanizētajiem līdzekļiem. Ja ir atzīme zemesgrāmatā un robežplānā iezīmēts servitūts, bet nav servitūta līguma, vai man ir jāsaglabā tiesības un piekļuve visiem iepriekšminētajiem cilvēkiem, kas vienkārši “pa taisno” ciemā pārvietojas, vai tikai pašvaldībai? Vai pašvaldībai ir jāapsaimnieko minētā servitūta ielas daļa? Starp servitūta ielu un otru ielu ir lauksaimniecības zeme, pa kuru iet sarkanā līnija, kas nodala servitūta ielas daļu un blakus esošās ielas daļu: tur vēsturiski ir žogs. Žogā ir caurums, pa kuru visi pārvietojas. Robežplānā servitūta ceļa daļai iezīmētais platums ir ~ 6 m. Vai žogs jāņem nost? Vai var iestāties noilgums, jo izbūves nav? Vai man ir tiesības redzēt un saprast servitūta veidu un pieprasīt, kam par labu tas darbojas? Pašvaldība pie abiem ceļiem var piekļūt. Vēlos saprast savas tiesības un pienākumus un to, kādas ir tiesības un pienākumi personai, kam par labu veikta atzīme. Tāpat gribu saprast, vai ir pieļaujama iepriekšminētā cilvēku kustība.