Darba likuma 136. panta pirmā daļa noteic, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika, savukārt Darba likuma 140. panta piektā daļa noteic, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

Darba likuma 136. panta otrā daļa noteic, ka virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā.

Darba likumā noteikti virsstundu darba ierobežojumi, lai nodrošinātu darbiniekam pienācīgu atpūtas un darbspēju atjaunošanas iespēju. Atbilstoši Darba likuma 136. panta piektajai daļai virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Attiecīgā norma noteic, ka darbinieku virsstundu darbā ir pieļauts nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā.

Virsstundu limita ievērošana darbiniekiem, kuri strādā pēc summētā darba laika organizācijas, tiek noteikta atskaites perioda beigās, summējot darbinieka pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus, nostrādātās virsstundas un izdalot tās ar nedēļu skaitu pārskata periodā.

Darbiniekam par virsstundu darbu ir izmaksājama piemaksa atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram: ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, tad ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Norādāms, ka Darba likuma 136. panta devītās un desmitās daļas regulējums nosaka: vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.

Līdz ar to, ja Jūs nebijāt vienojušies ar darba devēju par virsstundu darba piemaksas aizstāšanu ar apmaksātu brīvdienu, tad darba devējam ir pienākums Jums par nostrādātajām virsstundām izmaksāt piemaksu.