Vispirms gribētu saprast situācijas izklāstu. Vai pareizi saprotu, ka pēc vectēva nāves pusi īpašuma mantoja Jūsu tēvs, bet otru pusi – Jūsu vecāmāte, vectēva laulātā. 2019. gada oktobrī mūžībā aiziet Jūsu tēvs, un Jūs tiekat apstiprināts mantojuma tiesībās uz viņa mantojumu, t. i., viņa pusi no īpašuma. 2003. gada jūlijā nomira vecāmāte, bet viņas mantojuma lieta tika kārtota tikai tagad, apmēram 17 gadus pēc nāves. Par vecāsmātes mantiniekiem, ja pareizi saprotu, tiekat apstiprināti Jūs un vecāsmātes meita – Jūsu tēva māsa. Kas, protams, nešķiet taisnīgi, ja ir tā, ka par vecāsmātes mantojumu neviens nav liecies zinis daudzus gadus. Ir noteikts, ka mantojums jāpieņem gada laikā pēc mantojuma atstājēja nāves. Mantojuma pieņemšana notiek dažādos veidos. Tā var būt mantošanas iesnieguma parakstīšana pie notāra, bet tās var būt arī darbības, kuras nevar būt nekas cits kā vien mantojuma pieņemšanu. No Jūsu aprakstītās situācijas šķiet, ka tēva māsa nav likumā noteiktajā termiņā pieņēmusi mantojumu, proti, maksājusi īpašuma nodokli, gādājusi par īpašumu, to apsaimniekojusi u. tml. Tad Jums jāceļ tiesā prasība un jāapstrīd mantojuma pieņemšanas fakts – jāapstrīd apstāklis, ka tēva māte likumā noteiktajā termiņā mantojumu ir pieņēmusi. Ja tiesa Jūsu prasību apmierinās, tēva māsa īpašumu nemantos.