Par zemes lietošanu, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājas, ir maksājama nomas maksa arī gadījumos, kad zemes nomas līgums nav noslēgts. Lai zinātu, vai ir iespēja saņemt zemes nomas maksu par iepriekšējo periodu, jānoskaidro, vai prasījums nav noildzis. Vispārējais noilguma termiņš ir desmit gadi, bet komercdarījumiem ir noteikts trīs gadu noilguma termiņš. Ja ar zemes iznomāšanu nodarbojas juridiska persona, šādas tiesiskās attiecības ir atzīstamas par komercdarījumu.

Noslēgt zemes nomas līgumu ir zemes īpašnieka un ēkas, dzīvokļa īpašnieka abpusējs pienākums. Strīdus starp zemes īpašnieku un ēku, būvju īpašnieku (lietotāju) izskata tiesa. Ja daudzdzīvokļu māja (dzīvokļu īpašnieki) nepiekrīt maksāt nomas maksu ar atpakaļejošu datumu, zemes īpašniekam ir iespējams vērsties tiesā. Tiesa lems gan par tiesībām uz nomas maksu, gan par kuru periodu tā maksājama, ja šādas tiesības būtu.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 3. punktu privatizētā objekta (dzīvokļa) īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemesgabala īpašnieku, uz kura zemes atrodas privatizētais objekts.

Savukārt šī likuma 54. panta ceturtajā daļā noteikts: ja atbilstoši šī likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemesgabala īpašnieku nav noslēgti, zemesgabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants nosaka dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu slēgt līgumu par piesaistītā zemesgabala lietošanu ar zemes gabala īpašnieku. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā noteikts dzīvokļu īpašnieku pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.