Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ir 1 ha liels zemesgabals. Tas sadalīts 5 domājamās daļās, respektīvi, ir 5 kopīpašnieki. To nevar sadalīt reālās daļās, jo nav pašvaldības nozīmes piebraucamā ceļa. Blakusgabala saimniece piekrita dot servitūtu, lai piekļūtu zemesgabalam. Bet aiz šī otra gabala ir privātā iela, kas nav izdalīta atsevišķi kadastrā un robežojas ar 13 citiem zemesgabaliem. Vai pēc Zemes pārvaldības likuma 8. prim 1. panta sanāk, ka teorētiski pašvaldība var pārņemt privāto ielu kā pašvaldības nozīmes ielu pēc pieguļošo zemju īpašnieku iesnieguma? Vai nepieciešama visu zemes īpašnieku piekrišana, lai lemtu par pašvaldības nozīmes ielas statusa piešķiršanu? Kādas darbības jāveic, lai sadalītu zemesgabalu reālās daļās? Vai, iesniedzot prasību tiesā ar lūgumu sadalīt kopīpašumu reālos zemesgabalos, tiks dotas norādes, kā piekļūt zemesgabalam?
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantu:
(1) Pašvaldības nozīmes ceļš vai iela ir privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot.
(2) Pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu pašvaldība nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Pašvaldības nozīmes ielas statusu pašvaldība var piešķirt ar atsevišķu administratīvo aktu, kam pievienots grafiskais pielikums. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība noskaidro to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes robežās atrodas pašvaldības nozīmes iela.
Tādējādi pašvaldības ceļa noteikšanas process un apspriešanās kārtība ir administratīvā procesa ietvaros un zemes īpašnieks, kas ir “pret” šāda lēmuma pieņemšanu, var apstrīdēt pašvaldības izdoto administratīvo aktu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Civillikuma 1067. pantā noteiktajam īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Civillikuma 1074. pants noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.
Savukārt Civillikuma 1075. pants nosaka īpašuma dalīšanas kārtību: ja 1074. pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram kopīpašniekam reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.
Piezīme: dalot kopīpašumu, kurā ietilpst ārpus pilsētu administrātīvajām robežām esoša lauksaimnieciska rakstura zeme, piemērojami Civillikuma 741. panta 2. daļas 742. un 745. panta noteikumi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
