Ja mantinieku nav vai mantinieki pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies, tad manta, kurā ietilpst arī nekustamais īpašums, piekrīt valstij. Šādā gadījumā notārs taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, konstatējot, ka manta piekrīt valstij. Šis akts ir pamats tam, lai zvērināts tiesu izpildītājs nodrošinātu bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, atsavināšanu u. tml. Tātad primāri ir nepieciešams, lai zvērināts notārs uzsāktu mantojuma lietu, kuras ietvaros piekritīgajam notāram būs jānodrošina arī mantojuma apsardzība. Par to notārs gādā pēc savas iniciatīvas, kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma, jo īpaši tad, ja mantinieki vispār nav zināmi. Turklāt šādos apstākļos zvērinātam notāram jāgādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja viņam droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi. Tikai pēc likumā noteiktās mantošanas procedūras pabeigšanas jaunajam īpašniekam būs saistoši dzīvokļa īpašnieka pienākumi un tiesības, bet līdz tam attiecīgajām amatpersonām ir pienākums nodrošināt šādas mantas apsardzību un pārvaldību.

Pamats: Civillikuma 416. panta pirmā daļa, 657., 659. pants, Notariāta likuma 288., 290., 306. pants, Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 364 “Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu”.