Ņemot vērā, ka Latvijā pastāv tāda lieta kā piespiedu noma, vai jautājumos par zemesgabala piederību tai vai citai pašvaldībai ir jāievēro ne tikai zemesgabala īrnieku izteiktais viedoklis (referendumā vai petīcijā), bet arī zemesgabala īpašnieku viedoklis? Jo piederība tai vai citai pašvaldībai var būt saistīta ar dažādiem īpašuma uzturēšanas izdevumiem. Kādas ir piespiedu nomas robežas, un vai fakts, ka zemesgabala īrnieki var izlemt jautājumu par zemesgabala administratīvo piederību demokrātisko procedūru ietvaros (piemēram, ievēlot domi, kura var izlemt šādu jautājumu), nepadara piespiedu nomu par īrniekiem uzspiestu fikciju?
Piespiedu noma nav fikcija, bet zemes reformas un privatizācijas procesos izveidojusies situācija, kad uz zemes uzcelta ēka ir patstāvīgs īpašuma objekts un pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam. Šādās situācijās, lai ēkas īpašnieks varētu izmantot savu īpašuma tiesību uz ēku, ir nepieciešams, ka tā lietošanā ir ēkai nepieciešamā zeme. Tādēļ piespiedu dalītā īpašuma gadījumos likums paredz, ka iesaistīto pušu starpā pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības.
Piespiedu nomas tiesiskās attiecības ir saistību tiesības. Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv piespiedu dalītā īpašuma gadījumos. Civillikuma 968. pantā noteiktā zemes un ēku vienotības principa izņēmumi ir noteikti likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmajā daļā, kas nosaka gadījumus, kuros ēkas var tikt uzskatītas par patstāvīgiem īpašuma objektiem (tādējādi piederēt citai personai, kas nav zemes īpašnieks). Ēkas īpašniekam, lai varētu izlietot savas īpašuma tiesības uz ēku ir nepieciešama iespēja lietot zemi, uz kuras tā atrodas. Tādējādi likumā noteiktās piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv starp zemes īpašnieku un ēkas, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, īpašnieku. Viena ēka var atrasties uz vairākiem zemesgabaliem, un katrs zemesgabals var piederēt vairākām personām, tāpat arī pati ēka var piederēt vairākām personām kopīpašumā. Zeme, kas atrodas dalītā īpašumā, ir visu ēkas īpašnieku lietošanā neatkarīgi no tā, cik īpašnieku ir ēkai.
Piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējums atšķiras dažādos gadījumos; tas ir atšķirīgs arī pilsētu un lauku teritorijās.
Piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējums ir noteikts šādos normatīvajos aktos:
Nekustamā īpašuma nodokli administrē pašvaldība, un to aprēķina, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta noteikto īpašuma kadastrālo vērtību.
Kadastrālās vērtības nosaka pēc valstī vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem: saskaņā ar Ministru kabineta Kadastrālās vērtības noteikumiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu.
Par zemi, arī to, kas atrodas zem daudzdzīvokļu mājām, nodoklis tiek aprēķināts 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
Jebkura īpašuma kadastrālo vērtību iespējams noskaidrot portālā www.kadastrs.lv.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!