No Jūsu jautātā saprotams, ka vēlaties lielāku nomas maksu par daudzdzīvokļu mājai piesaistītās zemes daļu, kurā pa vienu konkrētu platību pārvietojas vairāk cilvēku.

Noma paredz lietas nodošanu lietošanā citai personai par atlīdzību. Tādējādi tiek nodrošināts, ka būves īpašnieks var pilnvērtīgi izmantot īpašuma tiesības pār sev piederošo būvi, savukārt zemes īpašnieks var saņemt atbilstošu atlīdzību par to, ka nevar lietot sev piederošo zemi.  

Vispārpieņemtā nomas maksas aprēķināšanas metode ir procentos no zemes kadastrālās vērtības.

Nomājamās zemes lielumu un nomas maksas apmēru ietekmē veids, kādā ēkas ir iegūtas īpašumā.

Ja ēkas iegūtas īpašumā likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un  zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, tad saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6. panta nosacījumiem  ēku īpašniekam ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai.

Likums noteic: ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un vēl zemi līdz 0,5 hektāru platībā šo ēku un būvju uzturēšanai. Iepriekš minētās zemes robežas un platību nosaka attiecīgā pagasta zemes komisija.

Ja fiziskās vai juridiskās personas ēkas un būves ieguvušas likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, tām nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas, būves un pagalms, un šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Dalītā īpašumā iesaistītās personas pašas vienojas par nomas attiecību saturu (nomas maksu un blakus noteikumiem, kā arī atsevišķos gadījumos nomas priekšmetu). Ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, zemes nomnieki maksā iznomātājam par zemes nomu proporcionāli savu īpašumu platībai.

Civillikuma 2120. pants noteic, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2123. pantam, ja puses nevar vienoties par atlīdzību, nomas maksas apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.