Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam jeb parāda piedzinējam parādu ārpustiesas atgūšanas procesā nav tiesību rīkoties ar parādnieka mantu. Parāda piedzinējs informē parādnieku par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt uzņemtās saistības.

Kreditors vai parāda piedzinējs, ja parāda piedzinējam ir dots attiecīgs pilnvarojums, var ar prasības pieteikumu vērsties tiesā. Ja prasība tiek apmierināta, piedzinējs tiesu izpildītājam iesniedz rakstveida pieteikumu, pēc kura tiek uzsāktas izpildu darbības.

Civilprocesa likuma 570. panta pirmā daļa noteic, ka piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu.

Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 10. panta otrās daļas pirmajam teikumam transportlīdzekli reģistrē uz tā īpašnieka vārda. Līdz ar to pieņemams, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir zemesgrāmatā norādītā persona, savukārt transportlīdzekļa īpašnieks – persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Saraksts ar mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu, ir noteikts Civilprocesa likuma 1. pielikumā. Sarakstā nav iekļauts ne nekustamais īpašums, ne transportlīdzekļi.

Tādējādi, ja tiesa ir apmierinājusi kreditora prasību, tiesu izpildītājs – bet ne parāda piedzinējs parādu ārpustiesas atgūšanas procesā – var vērst piedziņu gan uz parādniekam piederošo dzīvojamo māju, gan mopēdu.