Ikvienam darbiniekam, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām, ir tiesības uz pārtraukumu darbā. Pārtraukums darbā ir noteikts Darba likuma 145. pantā, paredzot, ka to piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma.

Pārtraukuma ilgumu iekšējās kārtības noteikumos nosaka darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem, taču viens pārtraukums nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Ja pārtraukumu atpūtai nav iespējams piešķirt visu uzreiz, pieļaujama tā sadalīšana daļās, kas nedrīkst būt īsākas par 15 minūtēm katra.

Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba devējs var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību.

Pārtraukumu neieskaita darba laikā, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā jautājumā sniegto informāciju, ir atzīstams, ka darbinieka tiesības uz pārtraukumiem kopumā netiek pārkāptas.