Darba devējs iekšējā normatīvajā aktā, ievērojot Darba likuma 74. panta pirmajā daļā noteikto, var precizēt pārējos gadījumus, kas paredz attaisnotu un apmaksātu darbinieka prombūtni, jo likumā noteikto gadījumu uzskaitījums nav izsmeļošs un neierobežo darbinieka tiesības saņemt pantā noteikto atlīdzību arī citās situācijās. Tomēr aprobežot attaisnotas prombūtnes maksimālo dienu skaitu gada ietvaros ar konkrētu skaitu būtu nekorekti un noteiktās situācijās diskriminējoši. Īpaši tas attiecināms uz nepārvaramas varas apstākļiem un negaidītām situācijām ģimenē (piemēram, tuva ģimenes locekļa nāve), ņemot vērā, ka nepārvarama vara nav prognozējama un darbiniekiem ģimenes locekļu skaits ir dažāds.

Līdzīgs komentārs ir arī attiecībā uz Darba likuma 96. pantu, kas nosaka darbinieka profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas tiesības: vai darba devējs var prognozēt apmācību ilgumu.

Darba devējs, nosakot attaisnoto gadījumu uzskaitījumu, var iekšējā dokumentā paredzēt detalizētu informēšanas kārtību, ja šie attaisnojošie gadījumi iestājas.