Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Māja ar krāsns apkuri ir sadalīta sešu dzīvokļu īpašumos. Katram dzīvokļa īpašniekam pieder domājamās daļas no četrām palīgēkām (katrai piešķirts kadastra numurs), kas ir: 1) ateja, 2) šķūnis ar divām atsevišķām ieejām, 3) šķūnis ar 8 atsevišķām ieejām un 4) palīgtelpa, kura atrodas dzīvojamā mājā ar atsevišķu ieeju un kuru ir piesavinājies viena dzīvokļa īpašnieks. Visi desmit šķūnīši ir aizslēgti. Daži dzīvokļa īpašnieki izmanto divus šķūnīšus, daži – vienu. Dzīvokļiem ir dažāda platība. Pats mazākais dzīvoklis atrodas mājas vidū, bet tā īpašnieks lieto šķūni ar divām atsevišķām ieejām. Koplietošanas līguma nav. Uzskatu, ka šķūnīši būtu jādala pēc apkurināmo dzīvokļu platības: jo lielāka dzīvokļa platība, jo lielāka šķūņa platība nepieciešama malkas glabāšanai. Arī stūra dzīvokļiem vajag vairāk malkas. Vienoties ar kopīpašniekiem par taisnīgu šķūņu dalīšanu nesanāk. Lūdzu padomu. Ja mūsu stūra dzīvoklim pieder domājamās daļas katrai no četrām palīgēkām, vai būtu iespējams saukt policiju un prasīt likt visiem kopīpašniekiem noņemt slēdzenes no visām palīgēku durvīm līdz brīdim, kad būs sastādīts koplietošanas līgums? Jo šobrīd mūsu dzīvoklim ir piekļuve tikai atejai, kuru mēs pat nelietojam, un ieejai šķūnī ar astoņām atsevišķām ieejām. Bet šķūnī ar divām atsevišķām ieejām un palīgtelpā, kura atrodas dzīvojamā mājā, piekļuve mums ir liegta. Cik noprotu, nevienam dzīvokļu īpašniekam tomēr nav likumisku tiesību likt slēdzenes koplietošanas palīgtelpām bez visu pārējo īpašnieku piekrišanas. Vai es kļūdos? Kādas būtu optimālas iespējas risināt šo konfliktu?
Kā tas norādīts situācijas aprakstā, katram dzīvokļa īpašniekam pieder domājamās daļas no četrām palīgēkām, kas savā ziņā arī ir atbilde uz jautājumu. Visi dzīvokļu īpašnieki ir (kop)īpašnieki visām (četrām) palīgēkām. Kopīpašnieki lieto sev piederošo īpašumu, strīds ir par lietošanas tiesību apjomu.
Vislabāk, protams, būtu, labprātīgi vienoties par to, kuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības lietot kādu no palīgēkām (pilnībā vai daļēji). Manā ieskatā, vienojoties par tiesībām lietot palīgēkas, vērā ņemama ir ne tikai personām piederošo dzīvokļu platība, bet arī palīgēku lietošanas mērķis, atrašanās vieta, ieeju daudzums u. c. apstākļi. Proti, iespējams, visi dzīvokļu īpašnieki varētu gribēt lietot šķūni, taču āra tualeti diez vai.
Ja labprātīgi vienoties nav iespējams, vienīgais risinājums ir celt prasību tiesā par kopīpašuma dalīšanu.
Civillikuma 1074. pants noteic, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu. Tādējādi likums paredz divus situācijas risinājumus:
Civillikuma 1075. pants noteic – ja dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram kopīpašniekam reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.
Valsts policiju nebūtu pareizi un pamatoti iesaistīt, jo tās kompetencē nav risināt civiltiesiskus strīdus, kas konkrētajā gadījumā ir tiesas kompetencē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
