Darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējam ir pienākums nodrošināt darbinieku ar darba veikšanai nepieciešamo darba aprīkojumu. Turklāt saskaņā ar Darba likuma 76. pantu darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, ka darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju). Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums izmaksāt paredzamajiem izdevumiem atbilstošu avansu.

Neskatoties uz to, ka Jums ir nolīgta akorda darba samaksa, arī šajā gadījumā darba devējam ir pienākums nolīgt darba laiku, kā ietvaros veicami darba pienākumi.

Prombūtne darba laikā ir jāsaskaņo ar darba devēju. Saskaņā ar Darba likuma 147. panta trešo daļu darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Par īslaicīgu prombūtni darbinieks savlaicīgi paziņo darba devējam, vēlams rakstveidā. Darba likumā nav noregulēts jautājums, vai īslaicīgas prombūtnes laikā darbiniekam saglabājas darba samaksa. Darba laika uzskaites dokumentos uzrādāms darbinieka faktiski nostrādātais darba laiks, kura ietvaros tika veikts darbs. Darba likuma normas neparedz darbinieka īslaicīgu prombūtni sakarā ar darbinieka ārsta apmeklējumu vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Līdz ar to par īslaicīgu attaisnotu prombūtni, kas nav paredzēta Darba likuma normās, darbiniekam ir jāvienojas ar darba devēju. Tas pats attiecas uz brīvdienu (atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas) piešķiršanu. Ja darba devējs atsaka īslaicīgu prombūtni vai brīvdienu (atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas), tad darbiniekam ir tiesības savlaicīgi plānot un rakstveidā lūgt darba devējam piešķirt neizmantotās ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienas.

Darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Mācību atvaļinājuma laikā pavadītais laiks neietekmē ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu.

Saskaņā ar Darba likuma 152. panta otro daļu atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, netiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu un netiek ieskaitīts darba stāžā.

Ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, tad darbiniekam saskaņā ar Darba likuma 74. panta otro un trešo daļu ir tiesības saņemt samaksu par dīkstāvi, tas ir, darba devējam par dīkstāves periodu ir pienākums darbiniekam, kuram nolīgta akorda darba samaksa, izmaksāt vidējo izpeļņu.

Piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, darba devējam no saviem līdzekļiem, ņemot vērā Jūsu vidējo izpeļņu, ir jāaprēķina un jāizmaksā darbiniekam atvaļinājuma nauda. Darba devējs nav tiesīgs uzlikt par pienākumu pašam darbiniekam ar kolēģu starpniecību apmaksāt sev ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.